B1 – Vidējais
Stāstīt par pieredzi un viedokli, rakstīt e-pastus un sekot ziņām.
Pildi līmeņa testu (71 jautājumi)Gramatika šajā līmenī
Palīgteikumi: ikke pirms darbības vārda
Teikumiem, kas sākas ar at, fordi, som, hvis, når (un līdzīgiem vārdiem), ir sava vārdu secība.
Atvērt →Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes
Ar pārāko un vispārāko pakāpi salīdzina: stor – større – størst.
Atvērt →Nākotne: skal, kommer til å, tagadne
Norvēģu valodā nav atsevišķas nākotnes formas. Izvēlies vienu no trim veidiem atkarībā no nozīmes.
Atvērt →Pagātnes perfekts: hadde + divdabis
Pagātnes perfekts rāda, ka kaut kas notika pirms cita brīža pagātnē: Da jeg kom, hadde toget gått – kad es atnācu, vilciens jau bija aizgājis.
Atvērt →Vēlējuma izteiksme: ville, skulle un hvis
Norvēģu valodā nav atsevišķas vēlējuma formas. Lieto ville vai skulle + nenoteiksmi, bet hvis teikumā – pagātni.
Atvērt →Det kā formālais teikuma priekšmets
Norvēģu valodai vienmēr vajag teikuma priekšmetu. Ja tāda nav, ieliekam det.
Atvērt →Netiešā runa
Han sa at han var syk. Hun spurte om jeg kom. Tā atstāsti, ko citi teica.
Atvērt →Notiekošas darbības: holder på å, sitter og leser
Norvēģu valodā nav formas kā angļu -ing. Parasti pietiek ar tagadni, bet, ja gribi pateikt, ka kaut kas notiek tieši tagad, lieto izteicienus holder på å vai sitter og leser.
Atvērt →Konstrukcijas ar nenoteiksmi: for å, uten å, ved å
Pēc prievārda norvēģu valodā nāk å + nenoteiksme: for å lære (lai iemācītos), uten å spørre (nejautājot). Tā īsi pasaki, kāpēc vai kā kaut ko dari. Uzzināsi arī, kad var izlaist at un kā atšķiras om un hvis.
Atvērt →Divdaļīgi saikļi: både – og, verken – eller, enten – eller
Daži saikļi nāk pa pāriem: både … og (gan … gan), verken … eller (ne … ne), enten … eller (vai nu … vai). Tie savieno divas lietas un parāda, vai der abas, neviena vai tikai viena.
Atvērt →Komats un pieturzīmes
Norvēģu komatu likumi ir diezgan loģiski, taču tie atšķiras no latviešu likumiem. Šeit uzzināsi tos dažus noteikumus, ar kuriem pietiek gandrīz visam, ko raksti ikdienā.
Atvērt →Vārddarināšana: priedēkļi un piedēkļi
Daudzi gari norvēģu vārdi ir veidoti no mazām, pazīstamām daļām. Ja iemācīsies biežākos priedēkļus un piedēkļus, varēsi uzminēt to vārdu nozīmi, kurus nekad agrāk neesi redzējis.
Atvērt →Bli un få – divi mazi darbības vārdi ar daudziem uzdevumiem
Bli un få ir vieni no biežākajiem norvēģu darbības vārdiem, un katram ir vairākas nozīmes. Šeit redzēsi galvenās – un atšķirību starp „må ikke“ un „trenger ikke“, kas darbā ir ļoti svarīga.
Atvērt →Kur stāv ikke? Teikuma apstākļa vārdi
Maziem vārdiņiem ikke, aldri, alltid, også un bare teikumā ir noteikta vieta. Virsteikumā un palīgteikumā tā ir atšķirīga – un šī ir viena no biežākajām kļūdām norvēģu valodā.
Atvērt →Vārdi ar audio
- en erfaringpieredze
- å meneuzskatīt
- en søknadpieteikums
- likeveltomēr
- en utdanningizglītība
- en lønnalga
- å søkepieteikties
- en oppsigelseuzteikums
- å bestemme segizlemt
- derfortāpēc
- selv omlai gan
- et tilbudpiedāvājums
- å triveslabi justies
- å rekkepaspēt
- å fortellestāstīt
- å mistepazaudēt
- det finnespastāv, ir
- å lure påprātot, interesēties
- å fortellestāstīt
- å be omlūgt
- å pleiemēgt, būt paradumam
- i ferd med ågatavoties, tūlīt
- i stedet fortā vietā, lai; vietā
- å lure påprātot, gribēt zināt
- både … oggan … gan
- verken … ellerne … ne
- et kommakomats
- et punktumpunkts
- en leddsetningpalīgteikums
- en forstavelsepriedēklis
- en endelsegalotne
- misfornøydneapmierināts
- å forsove segaizgulēties
- å slippenebūt spiestam, izvairīties
- å få viteuzzināt
- sannsynligvisvisticamāk