Arī un arī ne: jeg også, ikke jeg heller
Også lieto apgalvojuma teikumos, heller ikke noliegumā. Vārds heller viens pats nozīmē ko citu, proti, «labāk, drīzāk»: Jeg vil heller ha te. Šeit uzzināsi atšķirību un šo vārdu vietu teikumā.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: også apgalvojumā, heller ikke noliegumā. «Jeg liker fisk.» «Jeg også.» (Es arī.) «Jeg liker ikke fisk.» «Ikke jeg heller.» (Es arī ne.)
Par ko tas ir?
Kad tu kādam piekrīti, bieži vienkārši piebilsti «es arī» vai «es arī nē». Tā ir viena no mazākajām un noderīgākajām lietām sarunā: tā parāda, ka klausies un jūti to pašu.
Norvēģiski apstiprinājuma teikumos lieto også: «Jeg liker fisk. Jeg også» (man garšo zivis. Man arī). Nolieguma teikumos heller ikke: «Jeg liker ikke fisk. Ikke jeg heller» (man negaršo zivis. Man arī ne). Virsteikumā abi stāv aiz darbības vārda: «Hun jobber også i helgene» (viņa strādā arī nedēļas nogalēs). Bet viens pats heller nozīmē «labāk»: «Jeg vil heller ha te» (es labāk dzeršu tēju).
Latviski «arī» der visur: «es arī» un «es arī nē». Tāpēc latvieši saka «Jeg også ikke», un tā ir kļūda. Pēc nolieguma vienmēr nāk heller: «Ikke jeg heller». Otra lieta ir vārdu secība: latviešu «arī» stāv, kur gribi, bet norvēģu også nāk aiz darbības vārda: «Jeg snakker også tysk», nevis «Jeg også snakker». Tas noderēs katrā pusdienu pārtraukumā: «Jeg er trøtt. Jeg også!», «Jeg har ikke tid i dag. Ikke jeg heller», «Skal vi heller ta toget?» (varbūt labāk brauksim ar vilcienu?).
Likumi
- Apgalvojuma teikumi: også: Jeg snakker også engelsk (es runāju arī angliski). Kari kommer også i kveld.
- Nolieguma teikumi: heller ikke, nekad «også ikke»: Jeg har ikke bil, og Ola har heller ikke bil (arī Olam nav mašīnas).
- Īsās atbildes: «Jeg er trøtt.» «Jeg også.» Bet: «Jeg er ikke trøtt.» «Ikke jeg heller.» Dzirdēsi arī «Jeg heller ikke».
- Galvenais teikums: også un heller ikke ir aiz darbības vārda: Hun jobber også i helgene. Vi har heller ikke tid (arī mums nav laika).
- Divi darbības vārdi: aiz pirmā: Jeg har også vært i Tromsø (es arī esmu bijis Tromsē). Han kan heller ikke svømme.
- Inversija: vispirms darbības vārds, tad teikuma priekšmets, tad også vai heller ikke: I morgen jobber jeg også. Derfor kan vi heller ikke komme.
- Palīgteikums: pirms darbības vārda: ... fordi jeg også jobber der (jo es arī tur strādāju). ... at han heller ikke vet det.
- Citi noliegumi: heller der arī ar aldri un ingen: Jeg har aldri vært i Alta, og Lise har heller aldri vært der (arī Līse tur nekad nav bijusi).
- Sarunvalodā: heller var būt beigās: Jeg liker ikke fisk heller. Jeg har ikke tid heller.
- Heller viens pats: nozīmē «labāk» vai «tā vietā»: Jeg vil heller ta toget (es labāk braukšu ar vilcienu). Skal vi heller møtes i morgen?
- Gjerne, heller, helst: labprāt, labāk, vislabāk: Jeg drikker gjerne kaffe, men jeg vil heller ha te, og helst grønn te.
Tipiska kļūda: latviski «arī» der arī noliegumā (es arī ne), tāpēc gribas teikt «Jeg også ikke». Noliegumā vienmēr ir heller: Ikke jeg heller. Jeg har heller ikke tid.
Piemēri
- Jeg er fra Polen, og kona mi er også fra Polen.Es esmu no Polijas, un mana sieva arī ir no Polijas.
- «Jeg har ikke sett den filmen.» «Ikke jeg heller.»«Es neesmu redzējis to filmu.» «Es arī ne.»
- Vi har heller ikke tid i helgen, dessverre.Diemžēl arī mums nedēļas nogalē nav laika.
- Hun snakker norsk, og hun forstår også litt svensk.Viņa runā norvēģiski un arī mazliet saprot zviedriski.
- Han kan heller ikke komme på foreldremøtet i barnehagen.Arī viņš nevar atnākt uz vecāku sapulci bērnudārzā.
- Jeg vil heller gå tur enn å sitte inne hele dagen.Es labāk iešu pastaigā, nevis sēdēšu visu dienu iekštelpās.
- Bussen er full. Skal vi heller ta toget til Bergen?Autobuss ir pilns. Varbūt labāk brauksim uz Bergenu ar vilcienu?
- Hun sa at hun heller ikke hadde fått lønn ennå.Viņa teica, ka arī viņa vēl nebija saņēmusi algu.