å vai og?
å un og izrunā vienādi, tāpēc daudzi tos jauc, pat paši norvēģi. Trīs vienkārši testi palīdzēs katru reizi uzrakstīt pareizi: Jeg liker å lese (Man patīk lasīt), bet kaffe og te (kafija un tēja).
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: å raksta pirms darbības vārda nenoteiksmē (å lese, lasīt). Og savieno vārdus un teikumus (kaffe og te, kafija un tēja). Parastā runā abi skan kā «å».
Par ko tas ir?
Daži vārdi skan vienādi, bet dara pavisam dažādus darbus. Norvēģu valodā ir slavens šāds pāris: å un og. Abus izrunā līdzīgi kā «o», un rakstot tos jauc pat norvēģi.
Å stāv tieši pirms nenoteiksmes: «Jeg liker å lese» (man patīk lasīt), «Det er lett å glemme» (viegli aizmirst). Og nozīmē «un» un savieno vārdus vai teikumus: «kaffe og te» (kafija un tēja), «Ola og Kari». Vienkāršs tests: ja vari pateikt «un», raksti og. Ja uzreiz pēc tam nāk nenoteiksme, raksti å.
Latviešu nenoteiksmei priekšā nav nekāda vārdiņa: «man patīk lasīt». Tāpēc latvieši bieži vispār aizmirst å («Jeg liker lese») vai raksta og, jo tā dzird. Atceries: pirms nenoteiksmes ieliec å, izņemot modālos darbības vārdus (kan, vil, skal, må, bør). Un «sēž un lasa» ir tieši «sitter og leser», ar og, jo tās ir divas darbības. Ar to saskarsies katru reizi, kad raksti: īsziņas, veidlapas, e-pastus bērnudārzam un Norskprøven rakstīšanas daļu.
Likumi
- Izruna: og gandrīz vienmēr izrunā kā «å». Tāpēc atšķirību nevar sadzirdēt, tā ir jāpārdomā.
- Å: nenoteiksmes zīme, kā angļu «to». Tas stāv tieši pirms darbības vārda: Jeg liker å lese (Man patīk lasīt). Det er lett å glemme (Ir viegli aizmirst).
- Og: nozīmē «un». Savieno divus vārdus vai divus teikumus: kaffe og te, Ola og Kari, Jeg jobber, og hun studerer (Es strādāju, un viņa studē).
- 1. tests, «un»: vai tur var pateikt «un»? Tad tas ir og: brød og ost (maize un siers).
- 2. tests, nākamais vārds: vai tūlīt pēc tā nāk darbības vārds nenoteiksmē (lese, lære, gjøre)? Tad tas ir å: Jeg prøver å lære (Es mēģinu iemācīties).
- 3. tests, pagātne: pasaki teikumu pagātnē. Ja mainās abi darbības vārdi, tas ir og: Jeg sitter og leser → Jeg satt og leste. Ja mainās tikai pirmais, tas ir å: Jeg prøver å lese → Jeg prøvde å lese.
- Bieži darbības vārdi ar å: prøve å (mēģināt), begynne å (sākt), slutte å (beigt), huske å (atcerēties), glemme å (aizmirst), like å (patikt), lære å (mācīties), pleie å (parasti darīt), ha lyst til å (gribēties).
- For å: nozīmē «lai»: Jeg lærer norsk for å få jobb (Es mācos norvēģu valodu, lai dabūtu darbu).
- Bieži izteicieni ar og: sitte og lese (sēdēt un lasīt), stå og vente (stāvēt un gaidīt), ligge og sove (gulēt un snaust), gå og legge seg (iet gulēt), gå og handle (iet iepirkties). Divas lietas notiek vienlaikus vai tūlīt viena pēc otras.
- Bez å pēc modālajiem darbības vārdiem: kan, vil, skal, må, bør. Jeg kan lese (Es protu lasīt). Vi må gå (Mums jāiet). Hun vil lære norsk.
- Viens å diviem darbības vārdiem: Jeg liker å lese og skrive (Man patīk lasīt un rakstīt). Å raksta vienreiz, og savieno darbības vārdus.
Tipiska kļūda: latviešu nenoteiksmei ir galotne -t un nekāda vārdiņa priekšā (Man patīk lasīt), tāpēc latvieši bieži aizmirst å: «Jeg liker lese». Pareizi: Jeg liker å lese. Tikai pēc kan, vil, må å nevajag.
Piemēri
- Jeg liker å lese og skrive.Man patīk lasīt un rakstīt.
- Hun drikker kaffe og spiser en bolle.Viņa dzer kafiju un ēd smalkmaizīti.
- Jeg prøver å lære ti nye ord hver dag.Es cenšos katru dienu iemācīties desmit jaunus vārdus.
- Han sitter og leser avisa på bussen.Viņš sēž autobusā un lasa avīzi.
- Barna begynte å le.Bērni sāka smieties.
- Jeg lærer norsk for å få jobb i Norge.Es mācos norvēģu valodu, lai dabūtu darbu Norvēģijā.
- Husk å ta med matpakke i morgen!Neaizmirsti rīt paņemt līdzi sviestmaizes!
- Vi står og venter på bussen i regnet.Mēs stāvam lietū un gaidām autobusu.
- Nå går jeg og legger meg. God natt!Tagad es eju gulēt. Ar labu nakti!
- Det er ikke lett å snakke norsk i telefonen.Nav viegli runāt norvēģiski pa telefonu.