A1 – Iesācējs
Sveicieni, sevis iepazīstināšana, skaitļi, ikdienas vārdi un pirmie teikumi.
Pildi līmeņa testu (81 jautājumi)Gramatika šajā līmenī
Lietvārdi: dzimte un artikuli
Katram norvēģu lietvārdam ir dzimte. No dzimtes atkarīgs, kuru artikulu lietot.
Atvērt →Darbības vārdi tagadnē
Laba ziņa: norvēģu darbības vārdiem ir viena forma visām personām.
Atvērt →Personu vietniekvārdi
Vietniekvārdiem ir viena forma kā teikuma priekšmetam un cita kā papildinātājam: jeg – meg, han – ham.
Atvērt →Piederības vietniekvārdi: min, din, sin
Piederības vietniekvārdi parāda, kam kas pieder. Daudzi no tiem mainās atkarībā no lietvārda dzimtes.
Atvērt →Jautājuma vārdi
Lielākā daļa norvēģu jautājuma vārdu sākas ar hv-. Tūlīt aiz tiem seko darbības vārds.
Atvērt →Nenoteiksme: å + darbības vārds
Nenoteiksme ir vārdnīcas forma. Parasti tās priekšā ir å – bet ne vienmēr.
Atvērt →Pavēles izteiksme: Kom! Spis!
Pavēles izteiksmi lieto, kad lūdz kādu kaut ko izdarīt. Forma ir vienkārša: nenoteiksme bez -e.
Atvērt →Skaitļi, laiks un datumi
Skaitļi no 0 līdz 1000, pulksteņa laiks un datumi.
Atvērt →Lietvārdu daudzskaitlis
Lielākā daļa vārdu saņem -er un -ene, bet daži dzīvo savu dzīvi.
Atvērt →Alfabēts un pareizrakstība
Norvēģu alfabētā ir 29 burti: 26 latīņu burti un vēl æ, ø un å. Šeit tu iemācīsies tos izrunāt, pa telefonu nosaukt savu uzvārdu pa burtiem un atpazīt burtus, kurus raksta, bet neizrunā.
Atvērt →Noliegums: ikke, ingen, aldri
Ar ikke, ingen un aldri izsaka noliegumu. Norvēģu teikumā pietiek ar vienu nolieguma vārdu, un tā vietu nosaka skaidri likumi.
Atvērt →Jā/nē jautājumi un īsas atbildes
Jā/nē jautājumu veido, noliekot darbības vārdu sākumā. Norvēģi reti atbild tikai ar „ja“ – biežāk viņi saka „Ja, det gjør jeg“ vai „Nei, det er jeg ikke“.
Atvērt →Vietniekvārdi papildinātāja lomā: meg, deg, ham, henne
Kad cilvēks nevis dara darbību, bet to saņem, vai stāv aiz prievārda, lieto papildinātāja formu: jeg kļūst par meg, vi – par oss. Šāda forma ir tikai viena – bez latviešu locījumiem.
Atvērt →Lietvārdu dzimte: en, ei, et
Katrs norvēģu lietvārds ir vīriešu (en), sieviešu (ei) vai nekatrās (et) dzimtes. No dzimtes atkarīgs artikuls, galotne un īpašības vārda forma, tāpēc mācies vārdus kopā ar en, ei vai et.
Atvērt →Uzsvars, toņi un garie un īsie patskaņi
Norvēģu valodai ir sava melodija. Ja trāpīsi uzsvaru un patskaņu garumu, tevi sapratīs daudz vieglāk – pat ja gramatika nav perfekta.
Atvērt →Vārdi ar audio
- heisveiki
- takkpaldies
- unnskyldatvainojiet
- jajā
- neinē
- god morgenlabrīt
- jeg heter …mani sauc …
- hvor mye koster det?cik tas maksā?
- en, to, treviens, divi, trīs
- et kjøkkenvirtuve
- en venndraugs
- en familieģimene
- et barnbērns
- å spiseēst
- å drikkedzert
- vannūdens
- i dagšodien
- i morgenrīt
- storliels
- litenmazs
- hvorkur
- å glemmeaizmirst
- å huskeatcerēties
- å ventegaidīt
- å ringezvanīt
- å begynnesākt
- å sluttebeigt, pārtraukt
- klokkapulkstenis, laiks
- halvpus
- et kvarterceturtdaļstunda
- en ukenedēļa
- en månedmēnesis
- en mann – mennvīrietis – vīrieši
- ei bok – bøkergrāmata – grāmatas
- et øye – øyneacs – acis
- hjemmemājās
- hjemuz mājām
- en bokstavburts
- å stavenosaukt pa burtiem
- ingennekāds, neviens
- aldrinekad
- ingentingnekas
- jojā gan (atbildot uz noliegtu jautājumu)
- ikke sant?vai ne?
- et epleābols
- et vindulogs
- ei jentemeitene
- å uttaleizrunāt
- en stavelsezilbe
- et trykkuzsvars, spiediens