Jauns vai zināms? en bil vai bilen
Tu jau proti no en bil izveidot bilen. Bet kad teikt en bil, kad bilen un kad tikai bil? Šeit atradīsi ikdienas likumus: pirmā un otrā pieminēšana, profesijas, «Jeg har bil», ķermenis un apģērbs.
Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.
Īsumā: en bil ir mašīna, kas klausītājam ir jauna. Bilen ir mašīna, par kuru jūs abi jau zināt. Un dažreiz vārds stāv pavisam viens: Jeg liker kaffe (Man garšo kafija).
Par ko tas ir?
Kad par kaut ko runā, klausītājs vai nu zina, kuru lietu tu domā, vai nezina. «Mašīna» var būt jauna lieta stāstā vai tā, ko mēs abi jau zinām. Daudzas valodas šo atšķirību rāda ar maziem vārdiņiem, citas to neparāda nemaz.
Norvēģu valodā jauna lieta saņem priekšā en, ei vai et: «Jeg kjøpte en bil i går» (vakar nopirku mašīnu). Zināma lieta saņem galotni: «Bilen er rød» (tā mašīna ir sarkana). Un dažreiz nav nekā: ar profesijām («Hun er lærer», viņa ir skolotāja), ar ēdienu kopumā («Jeg liker kaffe», man garšo kafija) un ar lietām, kas vienkārši ir («Har du bil?», vai tev ir mašīna?).
Latviešu noteiktā galotne (lielais galds pretstatā liels galds) ir labs tilts: norvēģu -en dara līdzīgu darbu, tikai pie lietvārda un vienmēr, ne tikai ar īpašības vārdu. Bez īpašības vārda latviski to rāda vārdu secība: «Uz galda ir grāmata» ir kaut kas jauns, «Grāmata ir uz galda» ir zināma. Norvēģiski tas jāpasaka katru reizi. Palīdz jautājums: vai klausītājs zina, kuru lietu domāju? Jā, tātad «bilen». Nē, tātad «en bil». To vajag jau pirmajā katras sarunas minūtē: iepazīstinot ar sevi («Jeg er sykepleier», esmu medmāsa), pasūtot kafejnīcā («En kaffe, takk») vai sūdzoties, ka «Kaffen er kald».
Likumi
- Pirmā pieminēšana: nenoteiktā forma. Klausītājs vēl nezina, kuru lietu tu domā: Jeg kjøpte en bil i går (Vakar es nopirku mašīnu).
- Otrā pieminēšana: noteiktā forma. Tagad visi zina, kura mašīna tā ir: Bilen er rød og nesten ny (Mašīna ir sarkana un gandrīz jauna).
- Det er, det står: jaunas lietas ievieš ar nenoteikto formu: Det er en katt i hagen (Dārzā ir kaķis). Det står en mann ved døra (Pie durvīm stāv vīrietis).
- Ko zina visi: noteiktā forma, pat pirmajā reizē: Sola skinner (Spīd saule). Jeg må til legen (Man jāiet pie ārsta). Barna er i barnehagen (Bērni ir bērnudārzā).
- Vispārīgi: bez artikula, runājot par ēdienu, dzērieniem, materiāliem un lietām, kuras neskaita: Jeg liker kaffe. Melk er sunt (Piens ir veselīgs). Vi spiser fisk på fredager (Piektdienās mēs ēdam zivis).
- Daudzskaitlis: tā pati loģika. Jaunas vai vispārīgas lietas bez galotnes, zināmas ar -ene: Jeg kjøper epler (Es pērku ābolus). Eplene er søte (Tie āboli ir saldi).
- Profesija, tautība, ticība: bez artikula pēc er un blir: Hun er lærer (Viņa ir skolotāja). Jeg er latvier (Es esmu latvietis). Han er katolikk. Jeg vil bli sykepleier (Es gribu kļūt par medmāsu).
- Har bil, har hund: kad runā par veidu, nevis par vienu konkrētu lietu: Jeg har bil (Man ir mašīna). Har du hund? (Vai tev ir suns?) Vi tar buss til jobben.
- Īpašības vārds to maina: tad en un et atgriežas: Hun er en flink lærer (Viņa ir laba skolotāja). Jeg har en ny bil.
- Piederība aiz lietvārda: noteiktā forma: bilen min (mana mašīna), huset vårt, jakka di. Ja min stāv pirms lietvārda, galotnes nav: min bil (spēcīgāk, ar uzsvaru).
- Ķermenis un apģērbs: bieži noteiktā forma bez min vai din: Jeg har vondt i hodet (Man sāp galva). Ta på deg jakka! (Uzvelc jaku!) Hun vasker hendene (Viņa mazgā rokas).
- Pārbaudi sevi: vai klausītājs zina, kuru lietu tu domā? Jā → noteiktā forma. Nē → en, ei, et. Runā vispārīgi par ēdienu, materiālu vai profesiju → bieži bez artikula.
Tipiska kļūda: latviešu valodā nav artikulu, tāpēc viegli aizmirst en un galotni: «Jeg kjøpte bil. Bil er rød.» Vai arī «den» lieto kā latviešu «tas»: «den bilen» nozīmē «tā mašīna». Pareizi: Jeg kjøpte en bil. Bilen er rød.
Piemēri
- Jeg kjøpte en bil i går. Bilen er rød.Vakar es nopirku mašīnu. Mašīna ir sarkana.
- Har du bil? Nei, jeg tar buss til jobben.Vai tev ir mašīna? Nē, uz darbu es braucu ar autobusu.
- Hun er lærer på en skole i Drammen.Viņa ir skolotāja kādā skolā Drammenē.
- Jeg er latvier, men jeg bor i Bergen.Es esmu latvietis, bet dzīvoju Bergenē.
- Jeg liker kaffe, men kaffen her er altfor sterk.Man garšo kafija, bet kafija šeit ir pārāk stipra.
- Sola skinner, så vi går en tur i parken.Spīd saule, tāpēc mēs ejam pastaigāties uz parku.
- Jeg har vondt i hodet og må gå til legen.Man sāp galva, un man jāiet pie ārsta.
- Ta på deg jakka! Det er kaldt ute.Uzvelc jaku! Ārā ir auksti.
- Bilen min står utenfor barnehagen.Mana mašīna stāv pie bērnudārza.
- Vi kjøpte epler på butikken. Eplene var veldig søte.Mēs veikalā nopirkām ābolus. Āboli bija ļoti saldi.