Mye vai mange? Daudz, maz, vairāk

Mye un lite lieto par to, ko nevar saskaitīt: ūdeni, laiku, sniegu. Mange un få lieto par to, ko var saskaitīt: mašīnām, draugiem, stundām. Viens vienkāršs jautājums palīdzēs katru reizi izvēlēties pareizi.

Mēs mācām bokmål, Norvēģijā visvairāk lietoto rakstu valodas formu.

Īsumā: mye un lite + tas, ko neskaita (mye vann = daudz ūdens), mange un få + daudzskaitlis (mange biler = daudz mašīnu).

Par ko tas ir?

Katrai valodai vajag vārdus daudzumam: daudz, maz, vairāki. Grūtākais ir tas, ka dažas lietas var saskaitīt (viens ābols, divi āboli), bet citas ne (ūdens, laiks, sniegs). Daudzas valodas šīm divām grupām lieto dažādus vārdus.

Norvēģu valoda arī. Neskaitāmām lietām saka mye (daudz) un lite (maz): «mye vann» (daudz ūdens), «lite tid» (maz laika). Skaitāmām mange (daudz) un få (maz): «mange biler» (daudz mašīnu), «få gjester» (maz viesu). Dalījums turpinās: «mer kaffe» (vairāk kafijas), bet «flere kopper» (vairāk krūzīšu), «mindre stress» (mazāk stresa), bet «færre feil» (mazāk kļūdu).

Latviski «daudz» un «maz» der visam: daudz ūdens, daudz mašīnu. Tāpēc latviešiem izsprūk «mye biler». Izmanto skaitīšanas testu: vai vari pateikt viens, divi, trīs? Ja jā, tad mange. Tāpat latviešu «vairāk» un «mazāk» norvēģiski ir pa divām formām. Un uzmanies ar litt un lite: «Kan jeg få litt melk?» (vai drīkstu mazliet piena?) ir pozitīvs, bet «Jeg sov lite i natt» (šonakt gulēju maz) negatīvs. Tas noderēs veikalā, darbā («Vi har mye å gjøre», mums ir daudz darba) un sarunās par laiku («Det kom mye snø i natt»).

Likumi

  1. Skaitīšanas tests: vai vari pateikt viens, divi, trīs? Tad mange: tre epler → mange epler. Ja nē: mye melk (daudz piena).
  2. Mye/mange: mye tid, mye snø, mye arbeid (daudz laika, sniega, darba); mange timer, mange venner, mange spørsmål (daudz stundu, draugu, jautājumu).
  3. Lite/få: lite tid, lite søvn (maz laika, miega); få gjester, få ledige plasser (maz viesu, brīvu vietu).
  4. Mer/flere: mer kaffe, mer plass (vairāk kafijas, vietas); flere kopper, flere barn (vairāk krūzīšu, bērnu).
  5. Mest/flest: Hvem spiste mest is? (Kurš apēda visvairāk saldējuma?) Hvem fikk flest gaver? (Kurš dabūja visvairāk dāvanu?)
  6. Mindre/færre: mindre sukker, mindre stress (mazāk cukura, stresa); færre feil, færre biler (mazāk kļūdu, mašīnu).
  7. Litt vai lite: litt = mazliet, pozitīvi: Kan jeg få litt melk? Lite = maz, negatīvi: Jeg sov lite i natt (šonakt maz gulēju).
  8. Få vai noen få: Det kom få folk (atnāca maz cilvēku, gandrīz neviens). Det kom noen få folk (atnāca daži cilvēki).
  9. En del: = diezgan daudz, der abos gadījumos: en del penger, en del folk.
  10. Masse: sarunvalodā gan mye, gan mange vietā: Det var masse folk på konserten. Vi fikk masse snø i natt.
  11. Nauda: pareizi ir gan mye penger, gan mange penger.

Tipiska kļūda: latviski daudz der visam (daudz ūdens, daudz mašīnu), tāpēc rodas «mye biler». Mašīnas var saskaitīt: mange biler.

Piemēri

  • Vi har ikke mye tid, toget går om ti minutter.Mums nav daudz laika, vilciens atiet pēc desmit minūtēm.
  • Det var mange folk på stranda i helgen.Nedēļas nogalē pludmalē bija daudz cilvēku.
  • Jeg drikker for mye kaffe på jobben.Darbā es dzeru pārāk daudz kafijas.
  • Det er få ledige leiligheter i sentrum.Centrā ir maz brīvu dzīvokļu.
  • Kan jeg få litt mer melk i kaffen?Vai varu dabūt vēl mazliet piena kafijā?
  • I år kom det flere søkere enn i fjor.Šogad pieteicās vairāk kandidātu nekā pērn.
  • Hvem i klassen har flest søsken?Kuram klasē ir visvairāk brāļu un māsu?
  • Barna sover for lite når de har mobilen på rommet.Bērni guļ pārāk maz, ja viņiem istabā ir telefons.

Trenējies testā (A1) Pārtulko norvēģiski

✉️ Atradi kļūdu? Paziņo mums