Kurp tu ej? Apgūsti til, fra, mot, gjennom, forbi, langs, rundt, over, inn i un ut av, kā arī atšķirību starp hjem un hjemme.
Virziena prievārdi apraksta kustību. Tie atbild nevis uz jautājumu «Kur tu esi?», bet uz «Kurp tu ej?» un «No kurienes tu nāc?». Tie pasaka, kur ceļš sākas, kur beidzas un pa kuru vietu tas iet.
Norvēģu valodā katrai ceļa daļai ir savs vārds, piemēram, «fra Bergen» (no Bergenas), «til Oslo» (uz Oslo), «gjennom tunnelen» (caur tuneli) un «forbi kirka» (garām baznīcai). Kad ej iekšā vai ārā, pievieno inn vai ut. «Hun går inn i butikken» nozīmē «viņa ieiet veikalā», bet «Han går ut av huset» nozīmē «viņš iziet no mājas».
Latviešu valodā vietu un virzienu bieži šķir locījums un priedēklis, piemēram, uz galda un uz galdu, ieiet un iziet. Norvēģu valodā locījumu nav, tāpēc virzienu parāda atsevišķi vārdi. Īpaši uzmanies ar vārdu mājās, jo latviski tas nozīmē gan «iet mājās», gan «būt mājās». Norvēģiski tie ir divi vārdi, «Jeg går hjem» un «Jeg er hjemme». Priedēkļi ie- un iz- norvēģiski kļūst par vārdiņiem inn un ut, un pāri ielai ir «over gata».
Tie noderēs, kad jautā ceļu, pērc biļeti vai klausies paziņojumus stacijā. «Toget mot Drammen går fra spor 3» nozīmē, ka vilciens Drammenes virzienā atiet no 3. ceļa.
Til rāda mērķi, tas ir, kurp tu ej: til Oslo, til butikken (uz veikalu), til legen (pie ārsta). Ar vietām, kurām parasti ir på, norvēģi bieži atstāj på arī kustībai, piemēram, «Jeg skal på jobb» (eju uz darbu).
Fra rāda sākumpunktu, gan valsti vai pilsētu («Jeg kommer fra Polen», esmu no Polijas), gan vietu, no kuras aizbrauc («Bussen går fra torget», autobuss atiet no laukuma). Fra un til bieži iet pārī, piemēram, fra Oslo til Bergen.
Mot rāda virzienu, ne obligāti mērķi, tāpēc «toget mot Drammen» (vilciens Drammenes virzienā) var braukt arī tālāk. Mot nozīmē arī «pret», piemēram, «medisin mot hodepine» (zāles pret galvassāpēm).
Gjennom nozīmē ieiet vienā pusē un iziet otrā, piemēram, caur tuneli, mežu vai parku. Ja tikai šķērso ielu, lieto over.
Forbi nozīmē, ka tu paej kaut kam garām, neapstājoties. To bieži dzird, kad skaidro ceļu, piemēram, «Gå forbi kirka og ta til venstre» (ej garām baznīcai un nogriezies pa kreisi).
Langs nozīmē gar kaut ko garu, tajā pašā virzienā, piemēram, gar upi, ceļu, pludmali vai žogu.
Rundt nozīmē apkārt kaut kam vai aiz stūra. Tas var nozīmēt arī «apmēram», piemēram, rundt tjue personer (apmēram divdesmit cilvēku).
Over nozīmē no vienas puses uz otru, piemēram, pāri ielai, pāri tiltam vai pāri kalniem. Over var rādīt arī vietu (lampa karājas virs galda), bet šeit runa ir par kustību.
Inn i rāda kustību no ārpuses uz iekšpusi. Salīdzini «Han er i butikken» (viņš ir veikalā) un «Han går inn i butikken» (viņš ieiet veikalā).
Ut av rāda kustību no iekšpuses uz āru. Kad izkāp no autobusa, vilciena vai tramvaja, parasti saka tikai av, piemēram, «Jeg går av her» (es te izkāpju).
Opp rāda kustību uz augšu, piemēram, pa kāpnēm, uz bēniņiem vai kalnā. Kad jau esi tur, saki oppe, piemēram, «Hun er oppe på loftet» (viņa ir augšā bēniņos).
Ned rāda kustību uz leju, piemēram, pa kāpnēm, uz pagrabu vai lejā līdz jūrai. Kad jau esi tur, saki nede, piemēram, «Sykkelen står nede i kjelleren» (velosipēds stāv lejā pagrabā).
Īsā forma rāda virzienu, forma ar -e rāda vietu. Tas attiecas uz pāriem hjem/hjemme, inn/inne, ut/ute, opp/oppe un ned/nede. Visus pārus atradīsi nodarbībā par virzienu un vietu.
Pie ir gan vieta, gan virziens, bet norvēģi šķir. «✗ Jeg går hos legen» «✓ Jeg går til legen» (eju pie ārsta).
Mājās latviski ir gan virziens, gan vieta, bet norvēģiski tie ir divi vārdi. «✗ Jeg går hjemme» «✓ Jeg går hjem», bet «✓ Jeg er hjemme».
Pāri ielai ir over, nevis gjennom. «✗ Gå gjennom gata» «✓ Gå over gata».
Priedēkļi ie- un iz- norvēģiski kļūst par atsevišķiem vārdiņiem. Ieskriet ir «løpe inn i», izskriet ir «løpe ut av». «✗ Katten løp i huset» «✓ Katten løp inn i huset».
Izvēlies pareizo prievārdu. Uzreiz redzēsi atbildi ar audio un skaidrojumu.
Jeg skal ___ legen klokka ti.
Jeg skal til legen klokka ti.
Desmitos es eju pie ārsta.
💡 Tu ej pie cilvēka, tas ir virziens, tāpēc lieto til.
Hun kommer ___ Spania.
Hun kommer fra Spania.
Viņa ir no Spānijas.
💡 Fra rāda sākumpunktu, arī valsti, no kuras tu nāc.
Toget ___ Drammen går fra spor 3.
Toget mot Drammen går fra spor 3.
Vilciens Drammenes virzienā atiet no 3. ceļa.
💡 Mot rāda, kurā virzienā brauc vilciens.
Toget kjører ___ en lang tunnel.
Toget kjører gjennom en lang tunnel.
Vilciens brauc caur garu tuneli.
💡 Vilciens iebrauc vienā galā un izbrauc otrā, un tas ir gjennom.
Gå ___ gata i gangfeltet.
Gå over gata i gangfeltet.
Pārej pāri ielai pa gājēju pāreju.
💡 Tu šķērso ielu no vienas puses uz otru, tāpēc saki over.
Bussen kjørte rett ___ meg uten å stoppe.
Bussen kjørte rett forbi meg uten å stoppe.
Autobuss aizbrauca man tieši garām, neapstājoties.
💡 Forbi nozīmē pabraukt kaut kam garām, neapstājoties.
Vi gikk en lang tur ___ elva, helt ned til sjøen.
Vi gikk en lang tur langs elva, helt ned til sjøen.
Mēs ilgi gājām gar upi, līdz pat jūrai.
💡 Jūs gājāt blakus upei tajā pašā virzienā, un tas ir langs.
Det regnet, så katten løp ___ huset.
Det regnet, så katten løp inn i huset.
Lija, tāpēc kaķis ieskrēja mājā.
💡 Kaķis pārvietojas no ārpuses uz iekšpusi, tāpēc vajag inn i.
Jeg kommer ___ klokka fem i dag.
Jeg kommer hjem klokka fem i dag.
Šodien es atnākšu mājās piecos.
💡 Komme ir kustība, tāpēc lieto īso formu hjem.
Pizzaen er ferdig, så ta den ___ ovnen.
Pizzaen er ferdig, så ta den ut av ovnen.
Pica ir gatava, tāpēc izņem to no cepeškrāsns.
💡 Picai jātiek no cepeškrāsns iekšpuses ārā, un tas ir ut av.
Darbības vārdi ar prievārdiem → · Īpašības vārdi ar prievārdiem → · Darbības vārdi ar partikulu →
LV
Norsk
English
Polski
Lietuvių
Українська
Deutsch
Română
Español