Darbības vārdi ar partikulu
Gi opp, ta imot, finne ut, stå opp. Mazi vārdiņi, kas maina darbības vārda nozīmi, ar piemēriem un audio.
| stå opp | celties (no gultas) Jeg står opp klokka seks hver dag.Es katru dienu ceļos sešos. 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Jeg står» nozīmē tikai stāvēt, bet «jeg står opp» nozīmē piecelties no gultas. Darbības vārdam nav papildinātāja, un «ikke» stāv pirms partikulas, piemēram, «I helgen står jeg ikke opp før ni» (brīvdienās es neceļos pirms deviņiem). | A1 |
|---|---|---|
| gå ut | iziet (ārā, uz restorānu) Skal vi gå ut og spise i kveld?Vai šovakar iziesim kaut kur paēst? 💡 Uzsvars ir uz «ut». «Ut» rāda kustību, bet «ute» atrašanās vietu, tāpēc saka «Barna går ut» (bērni iet ārā), bet «Barna er ute» (bērni ir ārā). «Gå ut» var nozīmēt arī iziet uz restorānu vai pilsētā, kā šeit. | A1 |
| komme inn | ienākt (iekšā) Kom inn, det er kaldt ute!Nāc iekšā, ārā ir auksti! 💡 Uzsvars ir uz «inn». «Inn» lieto kustībai, «inne» kad jau esi iekšā, piemēram, «Kom inn!» (nāc iekšā) un «Vi sitter inne» (mēs sēžam iekšā). «Komme inn» var nozīmēt arī tikt uzņemtam, piemēram, «Hun kom inn på sykepleien» (viņa iestājās māsu studijās). | A1 |
| komme tilbake | atgriezties, nākt atpakaļ Når kommer du tilbake fra ferien?Kad tu atgriezīsies no atvaļinājuma? 💡 Partikula ir uzsvērta. «Tilbake» nozīmē atpakaļ, uz vietu, kur biji, bet «bak» nozīmē aiz kaut kā, piemēram, «Sykkelen står bak huset» (velosipēds stāv aiz mājas). «Komme tilbake til» var nozīmēt arī vēlāk atgriezties pie tēmas, piemēram, «Jeg kommer tilbake til det» (pie tā es vēl atgriezīšos). | A1 |
| sette seg ned | apsēsties Vær så god, sett deg ned her.Lūdzu, apsēdies šeit. 💡 Atgriezeniskais vietniekvārds mainās atkarībā no personas un stāv starp darbības vārdu un partikulu, piemēram, «Jeg setter meg ned» un «Sett deg ned!». «Ned» rāda virzienu, «nede» vietu, piemēram, «Han bor nede i byen» (viņš dzīvo lejā, pilsētā). Bieži pietiek ar «Sett deg!». | A1 |
| ta på seg | uzvilkt, uzlikt Ta på deg lua, det er kaldt!Uzliec cepuri, ir auksti! 💡 Ar lietvārdu var teikt gan «Ta på deg lua», gan «Ta lua på deg». Ar vietniekvārdu tas stāv pirms partikulas, piemēram, «Ta den på deg» (uzliec to). Bez «seg» «ta på» nozīmē pieskarties, piemēram, «Ikke ta på maleriet!» (neaiztiec gleznu), bet «ta på seg ansvaret» nozīmē uzņemties atbildību. | A1 |
| ta av seg | novilkt, noņemt Ta av deg skoene i gangen, er du snill.Lūdzu, novelc kurpes priekšnamā. 💡 Uzsvars ir uz «av». Ar vietniekvārdu saka «Ta dem av deg» (novelc tās). Norvēģijā gandrīz visi telpās novelk apavus, arī ciemos. «Flyet tar av» nozīmē, ka lidmašīna paceļas. Nesaki «ta ut». | A1 |
| ha på seg | būt mugurā, valkāt Hun har på seg en rød kjole i dag.Viņai šodien mugurā ir sarkana kleita. 💡 «Ha på seg» apraksta, kas tev ir mugurā, bet «ta på seg» ir pati uzvilkšanas darbība. Salīdzini «Hun tar på seg kjolen» (viņa uzvelk kleitu) un «Hun har på seg kjolen» (viņai mugurā ir kleita). Nelieto «bære» apģērbam, tas nozīmē nest kaut ko smagu. | A1 |
| ta med | paņemt līdzi Husk å ta med matpakke i morgen.Neaizmirsti rīt paņemt līdzi maizītes. 💡 Uzsvars ir uz «med». Bieži pievienojam «seg», piemēram, «Ta med deg paraplyen» (paņem lietussargu līdzi). Ar vietniekvārdu saka «Ta den med (deg)». «Matpakke» ir maizītes, ko norvēģi ņem līdzi uz darbu, skolu un bērnudārzu. | A1 |
| bli med | nākt līdzi, pievienoties Vil du bli med på kino i kveld?Vai gribi šovakar nākt līdzi uz kino? 💡 Uzsvars ir uz «med». «Bli med» nav papildinātāja, un nodarbe seko pēc «på», piemēram, «Kan jeg bli med på turen?» (vai varu nākt līdzi pārgājienā?). Īsa atbilde uz ielūgumu ir «Ja, jeg blir gjerne med!» (jā, labprāt nākšu). | A1 |
| våkne opp | pamosties Babyen våknet opp klokka fire i natt.Mazulis naktī pamodās četros. 💡 Viens pats «våkne» nozīmē to pašu, bet «våkne opp» uzsver pašu pamošanās brīdi, un uzsvars ir uz «opp». Ja modini kādu citu, lieto «vekke», piemēram, «Kan du vekke meg klokka sju?» (vai vari mani pamodināt septiņos?). | A2 |
| slå på | ieslēgt Kan du slå på TV-en? Nyhetene begynner.Vai vari ieslēgt televizoru? Sākas ziņas. 💡 Uzsvars ir uz «på». Ar lietvārdu parasti saka «Slå på TV-en», ar vietniekvārdu «Slå den på» (ieslēdz to). Pretējais ir «slå av». Latviešu «ieslēgt» pamudina teikt «slå inn», bet tā ir kļūda. | A2 |
| slå av | izslēgt Husk å slå av lyset når du går.Neaizmirsti izslēgt gaismu, kad aizej. 💡 Uzsvars ir uz «av». Var teikt «Slå av lyset» vai «Slå lyset av», bet ar vietniekvārdu tikai «Slå det av» (izslēdz to). Latviešu «iz-» vārdā «izslēgt» pamudina teikt «slå ut», bet tā ir kļūda. | A2 |
| gi opp | padoties, atteikties Ikke gi opp, du klarer det!Nepadodies, tev izdosies! 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Gi opp» var būt viens pats vai ar papildinātāju, piemēram, «Hun ga opp drømmen» (viņa atteicās no sapņa). Ar vietniekvārdu tas stāv pirmais, piemēram, «Hun ga den aldri opp» (viņa no tā nekad neatteicās). Bez «opp» «gi» nozīmē vienkārši dot. | A2 |
| ta imot | pieņemt, saņemt Takk, jeg tar gjerne imot hjelp.Paldies, es labprāt pieņemšu palīdzību. 💡 «Imot» raksta kopā, un tas ir uzsvērts. Šeit papildinātājs seko pēc partikulas, pat ja tas ir vietniekvārds, piemēram, «Hun tok imot oss i døra» (viņa mūs sagaidīja pie durvīm). «Ta imot» var viesus, paku, piedāvājumu vai bumbu. | A2 |
| finne ut | noskaidrot, uzzināt Jeg må finne ut når bussen går.Man jānoskaidro, kad atiet autobuss. 💡 Uzsvars ir uz «ut». Viens pats «finne» nozīmē atrast pazudušu lietu, bet «finne ut» nozīmē iegūt informāciju. Ar vietniekvārdu saka «Jeg skal finne det ut» (es to noskaidrošu). «Finne ut av» nozīmē saprast, kā kaut kas darbojas, piemēram, «Jeg finner ikke ut av skjemaet» (nevaru saprast šo veidlapu). | A2 |
| kle på seg | apģērbties Kle på deg, vi må gå om fem minutter.Apģērbies, pēc piecām minūtēm mums jāiet. 💡 Uzsvars ir uz «på», un vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Jeg kler på meg» un «Kle på deg!». Var apģērbt arī citus, piemēram, «Hun kler på ungen» (viņa apģērbj bērnu). Pretējais ir «kle av seg», bet «kle seg ut» nozīmē pārģērbties tērpā. | A2 |
| skru på | ieslēgt, atgriezt Skru på ovnen, det er kaldt her inne.Ieslēdz sildītāju, te iekšā ir auksti. 💡 «Skru på» nozīmē gandrīz to pašu, ko «slå på», bet to bieži lieto par sildītājiem, krāniem un radio, jo tur griež slēdzi. Uzsvars ir uz «på», un ar vietniekvārdu saka «Skru den på» (ieslēdz to). Pretējais ir «skru av». | A2 |
| skru av | izslēgt, aizgriezt Skru av komfyren før du går ut.Izslēdz plīti, pirms ej ārā. 💡 Uzsvars ir uz «av». «Skru av» saka par visu, ko griež, piemēram, «Skru av vannet» (aizgriez ūdeni) vai «Skru det av» (izslēdz to). Tas var nozīmēt arī noskrūvēt, piemēram, «skru av lokket» (noskrūvēt vāciņu). | A2 |
| rydde opp | sakopt, savākt Etter festen ryddet vi opp i hele leiligheten.Pēc ballītes mēs sakopām visu dzīvokli. 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Rydde» var lietot ar tiešo papildinātāju, piemēram, «rydde rommet» (sakopt istabu), bet «rydde opp» lieto vienu pašu vai ar «i», piemēram, «rydde opp i papirene» (sakārtot papīrus). To lieto arī pārnestā nozīmē, piemēram, «Vi må rydde opp i økonomien» (mums jāsakārto finanses). | A2 |
| vaske opp | mazgāt traukus Hvem vasker opp etter middagen i dag?Kurš šodien mazgās traukus pēc vakariņām? 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Vaske opp» nozīmē tikai šķīvju, glāžu un katlu mazgāšanu, bet drēbes un grīdu vienkārši «vasker» bez partikulas. Netīrie trauki ir «oppvasken», bet mašīna ir «oppvaskmaskin». | A2 |
| fylle ut | aizpildīt (veidlapu) Du må fylle ut skjemaet fra NAV.Tev jāaizpilda NAV veidlapa. 💡 Veidlapas «fyller ut», ar uzsvaru uz «ut». Ar vietniekvārdu saka «Fyll det ut og send det inn» (aizpildi to un nosūti). «Fylle opp» nozīmē piepildīt, piemēram, glāzi, bet «fylle inn» lieto vārda ierakstīšanai tukšajā vietā, nevis visai veidlapai. | A2 |
| logge inn | pieteikties (sistēmā), ielogoties Logg inn med BankID for å se søknaden.Pieslēdzies ar BankID, lai redzētu pieteikumu. 💡 «Logge inn» un «logge på» nozīmē to pašu, un abi ir bieži NAV, nodokļu dienesta un bankas mājaslapās. Var teikt arī «logge seg inn», piemēram, «Jeg logget meg inn i går» (es vakar pieslēdzos). Pretējais ir «logge ut» vai «logge av». | A2 |
| logge ut | izrakstīties (no sistēmas), izlogoties Husk å logge ut når du er ferdig.Neaizmirsti izrakstīties, kad esi beidzis. 💡 Uzsvars ir uz «ut». Ar atgriezenisko vietniekvārdu saka «Logg deg ut», bet «ute» šeit neder, jo tas rāda vietu. Kopīgā datorā, piemēram, bibliotēkā, ir prātīgi izrakstīties. | A2 |
| ringe tilbake | atzvanīt Legen ringer deg tilbake i morgen.Ārsts tev atzvanīs rīt. 💡 Vietniekvārds stāv starp darbības vārdu un partikulu, piemēram, «Jeg ringer deg tilbake», nevis «ringer tilbake deg». Uzsvars ir uz «tilbake». «Ringe igjen» nozīmē piezvanīt vēlreiz. | A2 |
| sette på | ieslēgt (mūziku), uzlikt (tējkannu) Kan du sette på litt rolig musikk?Vai vari ieslēgt kādu mierīgu mūziku? 💡 Uzsvars ir uz «på». «Sette på» var mūziku, filmu, veļas mašīnu vai kafiju, piemēram, «Jeg setter på kaffe» (es uzvārīšu kafiju). Ar vietniekvārdu saka «Sett den på» (ieslēdz to). Bez partikulas «sette» nozīmē vienkārši nolikt. | A2 |
| skrive ned | pierakstīt Skriv ned telefonnummeret mitt.Pieraksti manu telefona numuru. 💡 Uzsvars ir uz «ned». «Skrive opp» nozīmē to pašu, piemēram, «Skriv opp nummeret» (pieraksti numuru). Ar vietniekvārdu saka «Skriv det ned» (pieraksti to). «Skrive under» ir kas cits, tas nozīmē parakstīt. | A2 |
| gå av | izkāpt Jeg går av bussen på neste holdeplass.Es izkāpju no autobusa nākamajā pieturā. 💡 Uzsvars ir uz «av». No autobusa un vilciena «går av», bet tajos «går på», kaut gan neviens īsti neiet kājām. «Gå av» var nozīmēt arī aiziet no amata, piemēram, «Han går av med pensjon i mai» (maijā viņš aiziet pensijā). Nesaki «gå ut». | A2 |
| sjekke inn | reģistrēties Vi må sjekke inn to timer før avgang.Mums jāreģistrējas divas stundas pirms izlidošanas. 💡 Uzsvars ir uz «inn». Reģistrējamies lidostā un viesnīcā, piemēram, «sjekke inn på et hotell». Aizbraucot saka «sjekke ut». Viens pats «sjekke» nozīmē pārbaudīt. | A2 |
| sjekke ut | izrakstīties (no viesnīcas) Vi sjekker ut av hotellet klokka elleve.Mēs izrakstāmies no viesnīcas vienpadsmitos. 💡 Uzsvars ir uz «ut», un vieta seko pēc «av», piemēram, «sjekke ut av hotellet». Sarunvalodā «sjekke ut» nozīmē arī apskatīt kaut ko, piemēram, «Sjekk ut den nye kafeen!» (paskaties jauno kafejnīcu). | A2 |
| gå ned | samazināties, kristies Prisen på strøm har gått ned i høst.Šorudens elektrības cena ir kritusies. 💡 Uzsvars ir uz «ned». «Gå ned» var nozīmēt noiet pa kāpnēm vai to, ka kaut kas samazinās, bet «gå ned i vekt» nozīmē notievēt. Pretējais ir «gå opp», piemēram, «Sola går opp» (saule lec) un «Prisene går opp» (cenas kāpj). | A2 |
| flytte inn | ievākties Vi flytter inn i den nye leiligheten i mai.Mēs ievācamies jaunajā dzīvoklī maijā. 💡 Uzsvars ir uz «inn», un vieta seko pēc «i», piemēram, «flytte inn i et hus» (ievākties mājā). Pretējais ir «flytte ut av». Mainot pilsētu vai valsti, saka vienkārši «flytte til», piemēram, «Vi flyttet til Norge for tre år siden» (mēs pirms trim gadiem pārcēlāmies uz Norvēģiju). | A2 |
| vokse opp | uzaugt Jeg vokste opp i Kraków.Es uzaugu Krakovā. 💡 Uzsvars ir uz «opp». Viens pats «vokse» nozīmē augt, kļūt lielākam, piemēram, «Barna vokser så fort» (bērni tik ātri aug), bet «vokse opp» stāsta par bērnību un vietu, kur tu izaugi. | A2 |
| kjenne igjen | atpazīt Jeg kjente deg nesten ikke igjen!Es tevi gandrīz nepazinu! 💡 Uzsvars ir uz «igjen». Vietniekvārds stāv pirms «igjen», bet «ikke» pēc vietniekvārda, piemēram, «Jeg kjente henne ikke igjen» (es viņu nepazinu). Viens pats «kjenne» nozīmē pazīt cilvēku vai just. | A2 |
| slappe av | atpūsties, atslābt I helgen vil jeg bare slappe av hjemme.Brīvdienās es gribu vienkārši atpūsties mājās. 💡 Uzsvars ir uz «av», un darbības vārdam nekad nav papildinātāja. Var teikt «slappe av med en bok» (atpūsties ar grāmatu) vai vienkārši «Slapp av!», kas nozīmē arī «nomierinies». «Koble av» nozīmē gandrīz to pašu. | A2 |
| spise opp | apēst visu Spis opp maten din før du går ut.Apēd visu, pirms ej ārā. 💡 «Opp» ir uzsvērts un rāda, ka kaut kas tiek pabeigts līdz galam. Tāpat ir «drikke opp» (izdzert) un «bruke opp» (izlietot). Ar vietniekvārdu saka «Spis den opp» (apēd to). | A2 |
| låse opp | atslēgt Kan du låse opp døra for meg?Vai vari man atslēgt durvis? 💡 Uzsvars ir uz «opp». Pretējais ir vienkārši «låse», bez partikulas, piemēram, «Husk å låse døra» (neaizmirsti aizslēgt durvis). Atbloķējam arī telefonu, piemēram, «låse opp telefonen med fingeravtrykk». Ar vietniekvārdu saka «Lås den opp». | A2 |
| prøve på | pielaikot Kan jeg prøve på denne jakka?Vai drīkstu pielaikot šo jaku? 💡 Uzsvars ir uz «på». Papildinātājs var stāvēt arī pirms partikulas, piemēram, «Du må prøve skoene på før du kjøper dem» (pielaiko kurpes, pirms tās pērc), bet vietniekvārds vienmēr stāv tur, piemēram, «Prøv den på!» (pielaiko to). Viens pats «prøve» nozīmē mēģināt. | A2 |
| komme fram | nokļūt galā, ierasties Send meg en melding når du kommer fram.Atsūti man ziņu, kad būsi galā. 💡 Pareizi ir abi varianti, «fram» un «frem», un partikula ir uzsvērta. «Komme fram til» nozīmē nonākt līdz vietai vai rezultātam, piemēram, «Vi kom fram til en løsning» (mēs nonācām pie risinājuma). Nejauc ar «foran», kas nozīmē priekšā. | A2 |
| se ut | izskatīties Du ser trøtt ut i dag.Tu šodien izskaties noguris. 💡 Īpašības vārds stāv starp darbības vārdu un «ut», piemēram, «Du ser sliten ut» (tu izskaties noguris), un uzsvars ir uz «ut». Ar lietvārdu lieto «se ut som», piemēram, «Han ser ut som faren sin» (viņš izskatās pēc tēva). Izteicienā «se ut av vinduet» (skatīties pa logu) «ut» ir parastā nozīmē. | A2 |
| legge seg ned | apgulties Hunden la seg ned foran peisen.Suns apgūlās pie kamīna. 💡 Viens pats «legge seg» bieži nozīmē iet gulēt, piemēram, «Jeg legger meg klokka elleve» (es eju gulēt vienpadsmitos). «Legge seg ned» nozīmē apgulties tur, kur esi, piemēram, uz dīvāna vai zemes, ar uzsvaru uz «ned». Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Legg deg ned!». | A2 |
| skru opp | pagriezt skaļāk, uzgriezt Kan du skru opp lyden litt?Vai vari mazliet pagriezt skaļāk? 💡 «Skru opp» nozīmē palielināt skaņu, siltumu vai gaismu, bet «skru på» nozīmē kaut ko ieslēgt. Uzsvars ir uz «opp», un ar vietniekvārdu saka «Skru den opp» (pagriez skaļāk). Pretējais ir «skru ned». | B1 |
| skru ned | pagriezt klusāk, samazināt Skru ned musikken, babyen sover.Pagriez mūziku klusāk, mazulis guļ. 💡 Uzsvars ir uz «ned», un ar vietniekvārdu saka «Skru den ned» (pagriez klusāk). «Skru ned» der arī siltumam, piemēram, «Skru ned ovnen om natta» (naktī samazini sildītāju). Ja gribi pilnīgu klusumu, saki «skru av». | B1 |
| ta opp | izvirzīt (jautājumu), aplūkot Vi tar opp saken på neste møte.Šo jautājumu izvirzīsim nākamajā sapulcē. 💡 «Ta opp» ir daudz nozīmju, un uzsvars vienmēr ir uz «opp». Var izvirzīt jautājumu, pacelt kaut ko no grīdas, ierakstīt video vai ņemt kredītu, viss ar «ta opp». Ar vietniekvārdu saka «Vi tar det opp neste gang» (to apspriedīsim nākamreiz). | B1 |
| ta ut | izņemt (naudu) Jeg må ta ut penger i minibanken.Man jāizņem nauda bankomātā. 💡 Uzsvars ir uz «ut». «Ta ut» var naudu, atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu, piemēram, «Han tar ut pappapermisjon i vår» (pavasarī viņš ņem paternitātes atvaļinājumu). Ar vietniekvārdu saka «ta dem ut». Pretējais ir «sette inn» (iemaksāt). | B1 |
| dukke opp | parādīties, ierasties Han dukket opp en time for sent.Viņš ieradās stundu par vēlu. 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Dukke opp» saka par cilvēkiem un lietām, kas parādās pēkšņi vai negaidīti, piemēram, «Det har dukket opp et problem» (radusies problēma). Darbības vārdam nav papildinātāja. | B1 |
| si opp | uzteikt (darbu, līgumu) Hun sa opp jobben sin i juni.Jūnijā viņa uzteica darbu. 💡 Uzsvars ir uz «opp». Var uzteikt darbu, dzīvokli vai abonementu, un ar vietniekvārdu saka «si den opp». Ja to dara darba devējs, saka «bli sagt opp» (tikt atlaistam), piemēram, «Han ble sagt opp i fjor» (pērn viņu atlaida). | B1 |
| legge merke til | pamanīt, ievērot La du merke til det nye skiltet?Vai tu pamanīji jauno zīmi? 💡 Tas ir pastāvīgs izteiciens, un «merke» vienmēr stāv starp darbības vārdu un «til», piemēram, «Jeg la merke til at hun var stille» (es pamanīju, ka viņa ir klusa). Ar vietniekvārdu saka «Jeg la ikke merke til det» (es to nepamanīju). Īsāks variants ir «merke», piemēram, «Merket du noe?» (vai tu kaut ko pamanīji?). | B1 |
| se etter | pieskatīt; meklēt Kan du se etter barna en times tid?Vai vari stundu pieskatīt bērnus? 💡 «Se etter» ir divas nozīmes. Viena ir pieskatīt, kā šeit, bet otra meklēt, piemēram, «Jeg ser etter nøklene mine» (es meklēju savas atslēgas). Uzsvars ir uz «etter». Nesaki «se for». | B1 |
| se fram til | gaidīt ar nepacietību Jeg ser fram til sommerferien.Es ar nepacietību gaidu vasaras brīvdienas. 💡 Pareizi ir abi, «fram» un «frem», un partikula ir uzsvērta. Pēc «til» seko lietvārds vai «å» ar darbības vārdu, piemēram, «Jeg ser fram til å møte deg» (ar nepacietību gaidu tikšanos ar tevi). E-pastos daudzi raksta «Ser fram til å høre fra deg» (gaidu tavu atbildi). | B1 |
| finne på | darīt (brīvajā laikā), izdomāt Hva skal vi finne på i helgen?Ko mēs darīsim nedēļas nogalē? 💡 Uzsvars ir uz «på». «Finne på» nozīmē darīt kaut ko prieka pēc vai izdomāt ideju, piemēram, «Ungene fant på et nytt spill» (bērni izdomāja jaunu spēli). Tas var izklausīties arī negatīvi, piemēram, «Hva har du funnet på nå?» (ko tu atkal esi sastrādājis?). | B1 |
| finne opp | izgudrot Hvem fant opp telefonen?Kurš izgudroja telefonu? 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Finne opp» nozīmē radīt kaut ko pilnīgi jaunu, no tā cēlies vārds «oppfinnelse» (izgudrojums). Nejauc ar «finne ut» (uzzināt) un «finne på» (izdomāt). | B1 |
| holde opp | beigties, pārstāt Når holder det opp å regne?Kad beigs līt? 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Holde opp» nozīmē to pašu, ko «slutte» (beigt), un pirms lietvārda lieto «med», piemēram, «Hold opp med det der!» (beidz to!). Bez partikulas «holde» nozīmē turēt kaut ko rokā. | B1 |
| komme an på | būt atkarīgam no Det kommer an på været i morgen.Tas ir atkarīgs no rītdienas laika. 💡 «Komme an på» gandrīz vienmēr lieto ar teikuma priekšmetu «det», piemēram, «Det kommer an på deg» (tas ir atkarīgs no tevis). Uzsvars ir uz «an». «Det avhenger av» nozīmē to pašu, bet ir mazliet formālāks. | B1 |
| komme på | atcerēties, iedomāties Jeg kommer ikke på navnet hans.Es nevaru atcerēties viņa vārdu. 💡 Šeit «på» ir uzsvērta partikula, nevis parasts prievārds. Salīdzini «Jeg kom på en god idé» (man ienāca prātā laba ideja) un «Jeg kom på jobb klokka åtte» (es atnācu uz darbu astoņos, vietas prievārds). Ar vietniekvārdu saka «Jeg kommer ikke på det» (nevaru to atcerēties). | B1 |
| ta igjen | panākt Gå i forveien, jeg tar dere igjen.Ejiet pa priekšu, es jūs panākšu. 💡 Uzsvars ir uz «igjen», un vietniekvārds stāv pirms partikulas, piemēram, «Jeg tar deg igjen» (es tevi panākšu). «Ta igjen» var nozīmēt arī atgūt nokavēto, piemēram, «Jeg må ta igjen det jeg har gått glipp av på kurset» (man jāapgūst tas, ko kursos nokavēju). | B1 |
| ta over | pārņemt Datteren tok over gården etter faren.Meita pārņēma saimniecību pēc tēva. 💡 Uzsvars ir uz «over». Ar vietniekvārdu saka «Hun tok den over» (viņa to pārņēma). Pārņem saimniecības, veikalus, atbildību un maiņas, piemēram, «Kan du ta over vakta mi på lørdag?» (vai vari sestdien pārņemt manu maiņu?). | B1 |
| gi bort | atdot, uzdāvināt Vi gir bort babyklærne til naboen.Mēs atdodam bērnu drēbītes kaimiņam. 💡 Uzsvars ir uz «bort». «Gi bort» nozīmē atdot kaut ko par velti, bieži to, kas vairs nav vajadzīgs, un «gi vekk» nozīmē to pašu. Ar vietniekvārdu saka «Vi gir dem bort» (mēs tās atdodam). Vietnē Finn.no vari meklēt sludinājumus «Gis bort» (atdod par velti). | B1 |
| gi ut | izdot Forlaget gir ut boka i mars.Izdevniecība izdos grāmatu martā. 💡 Uzsvars ir uz «ut». Izdod grāmatas, albumus un avīzes, bet pati grāmata «kommer ut» (iznāk). «Gi seg ut for» nozīmē uzdoties par kādu citu, piemēram, «Han ga seg ut for å være politi» (viņš uzdevās par policistu). | B1 |
| kaste bort | tērēt velti, izšķiest Ikke kast bort tida di på det.Netērē tam savu laiku. 💡 Uzsvars ir uz «bort». Velti tērē laiku, naudu un ēdienu. Viens pats «kaste» nozīmē izmest kaut ko atkritumos, piemēram, «Kast den gamle maten» (izmet veco ēdienu). Ar vietniekvārdu saka «Ikke kast den bort» (netērē to velti). | B1 |
| kaste ut | izmest, izlikt (no dzīvokļa) Utleieren kastet dem ut etter tre måneder.Izīrētājs viņus izmeta pēc trim mēnešiem. 💡 Šeit redzams noteikums par vietniekvārdiem. Ar lietvārdu saka «kaste ut leietakeren» (izmest īrnieku), bet ar vietniekvārdu «kaste dem ut» (izmest viņus). Uzsvars ir uz «ut». «Kaste ut» saka arī par lietām, piemēram, «Vi kastet ut den gamle sofaen» (mēs izmetām veco dīvānu). | B1 |
| kaste opp | vemt Barnet kastet opp hele natta.Bērns vēma visu nakti. 💡 Partikula veido pilnīgi jaunu vārdu, jo «kaste opp» nozīmē vemt. Ja met bumbu augšup, labāk saki «kaste ballen opp i lufta». Uzsvars ir uz «opp». Kuņģa gripas gadījumā FHI iesaka bērnam palikt mājās, līdz pēc pēdējās vemšanas pagājušas 48 stundas. | B1 |
| melde seg på | pieteikties (uz) Jeg har meldt meg på et norskkurs.Es esmu pieteicies norvēģu valodas kursiem. 💡 Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Jeg melder meg på» un «Har du meldt deg på?», un uzsvars ir uz «på». Uz kursiem, ekskursijām un sacensībām piesakāmies ar «på», bet organizācijās iestājamies ar «inn i», piemēram, «melde seg inn i fagforeningen» (iestāties arodbiedrībā). Pretējais ir «melde seg av». | B1 |
| melde seg av | atteikties (no dalības), izrakstīties Hun meldte seg av kurset etter to uker.Pēc divām nedēļām viņa atteicās no kursiem. 💡 «Melde seg av» ir pretējais «melde seg på», un to lieto par kursiem, ekskursijām un pasākumiem, ar uzsvaru uz «av». No organizācijas «melder vi oss ut», piemēram, «Han meldte seg ut av klubben» (viņš izstājās no kluba). Mājaslapās poga bieži saucas «Avmelding». | B1 |
| betale tilbake | atdot (naudu), atmaksāt Jeg betaler deg tilbake på fredag.Es tev atdošu piektdien. 💡 Persona stāv starp darbības vārdu un partikulu, piemēram, «Jeg betaler deg tilbake» (es tev atdošu). To, ko atmaksā, var likt aiz partikulas, piemēram, «betale tilbake lånet» (atmaksāt aizdevumu), un uzsvars ir uz «tilbake». Arī studiju kredīts no Lånekassen ir jāatmaksā. | B1 |
| levere inn | iesniegt Du må levere inn søknaden før 1. mars.Pieteikums tev jāiesniedz līdz 1. martam. 💡 Uzsvars ir uz «inn». Iesniedz pieteikumus, mājasdarbus, atslēgas un veidlapas, un ar vietniekvārdu saka «Lever den inn» (iesniedz to). Viens pats «levere» bieži nozīmē piegādāt preces, piemēram, «Posten leverer pakken i morgen» (pasts rīt piegādās paku). | B1 |
| skrive ut | izdrukāt; izrakstīt Kan du skrive ut billetten for meg?Vai vari man izdrukāt biļeti? 💡 «Skrive ut» ir trīs biežas nozīmes. Izdrukājam dokumentu, ārsts izraksta zāles, un pacientu izraksta no slimnīcas, viss ar «skrive ut». Uzsvars ir uz «ut», un ar vietniekvārdu saka «Skriv den ut» (izdrukā to). | B1 |
| slå opp | paskatīties (vārdnīcā) Slå opp ordet i ordboka.Paskaties šo vārdu vārdnīcā. 💡 Uzsvars ir uz «opp», un ar vietniekvārdu saka «Slå det opp» (paskaties to). «Slå opp» nozīmē arī izšķirties, piemēram, «Hun slo opp med kjæresten» (viņa izšķīrās no puiša). Vietnē ordbokene.no vari atrast katru šī saraksta vārdu. | B1 |
| legge ved | pievienot (pielikumā) Husk å legge ved CV-en din.Neaizmirsti pievienot savu CV. 💡 Uzsvars ir uz «ved». To, ko pievieno, sauc par «vedlegg» (pielikums), gan e-pastos, gan vēstulēs, un ar vietniekvārdu saka «Legg den ved» (pievieno to). Darba pieteikumos bieži raksta «Vedlagt følger CV og attester» (pielikumā CV un atsauksmes). | B1 |
| legge på seg | pieņemties svarā Jeg har lagt på meg fem kilo i høst.Šorudens esmu pieņēmies svarā par pieciem kilogramiem. 💡 Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Hun har lagt på seg» (viņa ir pieņēmusies svarā), un uzsvars ir uz «på». Pretējais ir «gå ned i vekt» (notievēt). Bez «seg» «legge på» var nozīmēt paaugstināt cenas, piemēram, «Butikken har lagt på prisene» (veikals ir pacēlis cenas). | B1 |
| legge ut | ielikt, publicēt (internetā) Hun la ut bilder fra turen på Instagram.Viņa ielika ceļojuma bildes Instagramā. 💡 Uzsvars ir uz «ut». «Legge ut» nozīmē padarīt kaut ko pieejamu, piemēram, bildes internetā vai māju pārdošanā, piemēram, «De la ut huset for salg» (viņi izlika māju pārdošanā). Tas var nozīmēt arī pagaidām samaksāt par citiem, piemēram, «Jeg la ut for billettene» (es pagaidām samaksāju par biļetēm). | B1 |
| reise bort | aizbraukt (prom) Vi reiser bort i påsken.Uz Lieldienām mēs aizbrauksim prom. 💡 «Bort» rāda virzienu, bet «borte» to, ka tevis nav, piemēram, «Vi er borte i påsken» (Lieldienās mūsu nebūs). Uzsvars ir uz «bort». Daudzi norvēģi Lieldienās aizbrauc prom, bieži uz vasarnīcu kalnos. | B1 |
| få til | izdoties, tikt galā Jeg har øvd lenge, men jeg får ikke til uttalen.Esmu ilgi trenējies, bet izruna man joprojām neizdodas. 💡 Uzsvars ir uz «til». Ar vietniekvārdu tas stāv pirms partikulas, piemēram, «Jeg får det ikke til» (man tas neizdodas). «Få til» var nozīmēt arī kaut ko noorganizēt, piemēram, «Vi fikk til et møte på fredag» (mums izdevās sarunāt tikšanos piektdien). | B1 |
| få med seg | uztvert, saprast; paņemt līdzi Fikk du med deg hva læreren sa?Vai tu uztvēri, ko teica skolotājs? 💡 Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Jeg fikk ikke med meg navnet» (es nesadzirdēju vārdu), un uzsvars ir uz «med». «Få med seg» var nozīmēt arī paspēt uz kaut ko, piemēram, «Vi fikk med oss slutten av konserten» (paspējām uz koncerta beigām), vai paņemt kaut ko līdzi. | B1 |
| stå på | turpināt, nepadoties; būt ieslēgtam Stå på, du er nesten ferdig!Turpini, tu jau gandrīz esi galā! 💡 Uzsvars ir uz «på». «Stå på» nozīmē smagi strādāt un nepadoties, tas ir arī biežs uzmundrinājums. Par ierīcēm tas nozīmē, ka tās ir ieslēgtas, piemēram, «TV-en står på hele dagen» (televizors ir ieslēgts visu dienu). | B1 |
| tenke seg om | labi padomāt, apsvērt Tenk deg om før du skriver under.Labi padomā, pirms paraksties. 💡 Uzsvars ir uz «om», un vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Jeg må tenke meg om» (man jāpadomā). Ar papildinātāju lieto «tenke over», piemēram, «Jeg skal tenke over tilbudet» (es apdomāšu piedāvājumu). «Tenke på» nozīmē domāt par kaut ko. | B1 |
| glemme igjen | aizmirst (kaut kur) Jeg glemte igjen lua på bussen.Es aizmirsu cepuri autobusā. 💡 «Glemme igjen» nozīmē kaut kur aizmirst kādu lietu, ar uzsvaru uz «igjen». Viens pats «glemme» nozīmē neatcerēties, piemēram, «Jeg glemte navnet hans» (es aizmirsu viņa vārdu). Autobusā aizmirstās lietas bieži nonāk atrasto mantu birojā («hittegods»). | B1 |
| stikke innom | iegriezties (kaut kur) Jeg stikker innom butikken på vei hjem.Pa ceļam uz mājām iegriezīšos veikalā. 💡 Uzsvars ir uz «innom», un vieta seko uzreiz aiz partikulas, bez prievārda, piemēram, «stikke innom naboen» (iegriezties pie kaimiņa). Viens pats «stikke» nozīmē iedurt, bet «stikke av» nozīmē aizbēgt. | B1 |
| pusse opp | izremontēt, atjaunot Vi skal pusse opp badet i sommer.Šovasar mēs remontēsim vannasistabu. 💡 Uzsvars ir uz «opp». Viens pats «pusse» nozīmē tīrīt vai spodrināt, piemēram, «pusse tennene» (tīrīt zobus), bet «pusse opp» nozīmē atjaunot istabu vai māju. Ar vietniekvārdu saka «Vi pusset det opp i fjor» (pērn to izremontējām). | B1 |
| høre etter | uzmanīgi klausīties Hør etter nå, dette er viktig!Uzmanīgi klausies, tas ir svarīgi! 💡 Uzsvars ir uz «etter». «Høre etter» nozīmē uzmanīgi klausīties un uztvert teikto, bet «høre på» nozīmē klausīties kādu vai kaut ko, piemēram, «høre på musikk» (klausīties mūziku). «Høre etter om» nozīmē noskaidrot, vai, piemēram, «Jeg skal høre etter om det er ledig» (es pajautāšu, vai ir brīvs). | B1 |
| lukke opp | atvērt (durvis) Kan du lukke opp døra? Jeg har ikke nøkkel.Vai vari atvērt durvis? Man nav atslēgas. 💡 Te daudzi kļūdās, jo «lukke» nozīmē aizvērt, bet «lukke opp» atvērt. Aizvērt durvis ir «lukke igjen» vai vienkārši «lukke», piemēram, «Husk å lukke igjen porten» (neaizmirsti aizvērt vārtiņus). Partikula ir uzsvērta. | B1 |
| kjøre opp | kārtot braukšanas eksāmenu Jeg strøk første gang jeg kjørte opp.Pirmajā reizē es braukšanas eksāmenu neizturēju. 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Kjøre opp» nozīmē kārtot praktisko braukšanas eksāmenu Statens vegvesen iestādē, un pats eksāmens saucas «oppkjøring». Viens pats «kjøre» nozīmē vienkārši braukt ar auto. | B1 |
| kle seg ut | pārģērbties (kostīmā) Barna kler seg ut til karnevalet i barnehagen.Bērni pārģērbjas bērnudārza karnevālam. 💡 Vietniekvārds stāv starp darbības vārdu un partikulu, piemēram, «Jeg kler meg ut som pirat» (es pārģērbjos par pirātu), un uzsvars ir uz «ut». Nejauc ar «kle av seg» (izģērbties) vai «kle seg om» (pārģērbties citās drēbēs). | B1 |
| stille opp | palīdzēt, būt līdzās; piedalīties Vennene mine stilte opp da jeg flyttet.Kad pārvācos, draugi man palīdzēja. 💡 Uzsvars ir uz «opp». «Stille opp» nozīmē būt līdzās un palīdzēt, piemēram, «Hun stiller alltid opp for andre» (viņa vienmēr palīdz citiem), vai piedalīties, piemēram, «stille opp til et intervju» (piekrist intervijai). Tas var nozīmēt arī nolikt lietas rindā. | B1 |
| holde ut | izturēt, paciest Jeg holder ikke ut denne støyen lenger.Es vairs nespēju izturēt šo troksni. 💡 Uzsvars ir uz «ut». Ar vietniekvārdu tas stāv pirms partikulas, piemēram, «Jeg holder det ikke ut» (es to neizturu). «Holde ut» var lietot arī bez papildinātāja, piemēram, «Hold ut, det er bare en uke igjen!» (turies, palikusi tikai nedēļa!). | B2 |
| legge ned | slēgt, likvidēt Kommunen vil legge ned skolen i bygda.Pašvaldība grib slēgt ciema skolu. 💡 Uzsvars ir uz «ned». «Legge ned» nozīmē slēgt kaut ko pavisam, piemēram, skolu, rūpnīcu vai pastu. «Legge ned arbeidet» nozīmē streikot, un ar vietniekvārdu saka «De la den ned i fjor» (pērn to slēdza). | B2 |
| legge fram | iepazīstināt (ar), iesniegt Forskerne la fram en ny rapport i går.Pētnieki vakar iepazīstināja ar jaunu ziņojumu. 💡 Uzsvars ir uz «fram», un «frem» ir tikpat pareizs. Izteiciens ir biežs ziņās, piemēram, «Regjeringen la fram statsbudsjettet» (valdība iesniedza budžetu). Nejauc «fram» ar «foran» (priekšā), un ar vietniekvārdu saka «De la den fram». | B2 |
| ta seg sammen | saņemties Nå må du ta deg sammen!Tagad tev jāsaņemas! 💡 Vietniekvārds mainās atkarībā no personas un stāv pirms «sammen», piemēram, «Jeg tok meg sammen og ringte» (es saņēmos un piezvanīju). Uzsvars ir uz «sammen». Pateikts citam, izteiciens var izklausīties skarbi. | B2 |
| gi fra seg | atdot, nodot Du må gi fra deg nøklene når du flytter.Kad izvāksies, tev būs jānodod atslēgas. 💡 Šeit partikula «fra» stāv pirms vietniekvārda, piemēram, «Han ga fra seg passet» (viņš nodeva pasi), un uzsvars ir uz «fra». Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Jeg ga fra meg nøklene». «Ikke gi fra seg en lyd» nozīmē neizdvest ne skaņas. | B2 |
| slå seg ned | apmesties uz dzīvi, iekārtoties Familien slo seg ned i Tromsø.Ģimene apmetās uz dzīvi Tromsē. 💡 Uzsvars ir uz «ned». «Slå seg ned» nozīmē pārcelties kaut kur uz palikšanu, bet var nozīmēt arī apsēsties, piemēram, «slå seg ned ved bordet» (apsēsties pie galda). Vietniekvārds mainās atkarībā no personas, piemēram, «Vi slo oss ned i Bodø» (mēs apmetāmies Budē). | B2 |
| slå til | izmantot (iespēju), piekrist Tilbudet var så bra at jeg slo til.Piedāvājums bija tik labs, ka es to izmantoju. 💡 Uzsvars ir uz «til». «Slå til» nozīmē pieņemt piedāvājumu vai izmantot iespēju. Tas var nozīmēt arī kādam iesist, piemēram, «Han slo til meg» (viņš man iesita), bet par laikapstākļiem, ka kaut kas pēkšņi iestājas, piemēram, «Det slo til med kulde» (pēkšņi iestājās aukstums). | B2 |
| gå ut på | būt par, ietvert Jobben går ut på å hjelpe eldre.Darbs ietver palīdzību vecāka gadagājuma cilvēkiem. 💡 Uzsvars ir uz «ut», un pēc «på» bieži seko «å» ar darbības vārdu. Izteiciens noder darba intervijā, piemēram, «Hva går stillingen ut på?» (ko ietver šis amats?). Viens pats «gå ut» nozīmē iziet ārā vai uz pilsētu. | B2 |
| se ned på | skatīties no augšas (uz), nicināt Man skal ikke se ned på andre.Nevajag skatīties uz citiem no augšas. 💡 Uzsvars ir uz «ned», un «på» stāv pirms personas. Pretējais ir «se opp til» (apbrīnot), piemēram, «Hun ser opp til storesøsteren sin» (viņa apbrīno vecāko māsu). Burtiski «se ned» nozīmē vienkārši paskatīties lejup. | B2 |
Vingrinies
Izvēlies pareizo prievārdu. Uzreiz redzēsi atbildi ar audio un skaidrojumu.
-
Kom ___, det er kaldt ute!
Kom inn, det er kaldt ute!
Nāc iekšā, ārā ir auksti!
-
Skru ___ musikken, babyen sover.
Skru ned musikken, babyen sover.
Pagriez mūziku klusāk, mazulis guļ.
-
Jeg stikker ___ butikken på vei hjem.
Jeg stikker innom butikken på vei hjem.
Pa ceļam uz mājām iegriezīšos veikalā.
-
Babyen våknet ___ klokka fire i natt.
Babyen våknet opp klokka fire i natt.
Mazulis naktī pamodās četros.
-
Kan du låse ___ døra for meg?
Kan du låse opp døra for meg?
Vai vari man atslēgt durvis?
-
Vi sjekker ___ av hotellet klokka elleve.
Vi sjekker ut av hotellet klokka elleve.
Mēs izrakstāmies no viesnīcas vienpadsmitos.
-
Skriv ___ telefonnummeret mitt.
Skriv ned telefonnummeret mitt.
Pieraksti manu telefona numuru.
-
Du må gi ___ deg nøklene når du flytter.
Du må gi fra deg nøklene når du flytter.
Kad izvāksies, tev būs jānodod atslēgas.
-
Vil du bli ___ på kino i kveld?
Vil du bli med på kino i kveld?
Vai gribi šovakar nākt līdzi uz kino?
-
Han dukket ___ en time for sent.
Han dukket opp en time for sent.
Viņš ieradās stundu par vēlu.