Īpašības vārdi ar prievārdiem

Glad i, redd for, interessert i, flink til. Īpašības vārdi, kas vienmēr lieto vienu un to pašu prievārdu, ar piemēriem un audio.

Vingrinies ↓

glad i	mīlēt, būt pieķērušamies (kādam) Jeg er veldig glad i barna mine.Es ļoti mīlu savus bērnus. 💡 «Glad i» nozīmē mīlestību un stipru pieķeršanos cilvēkiem, dzīvniekiem, ēdienam vai vietām, piemēram, «Jeg er glad i deg» (es tevi mīlu). «Glad for» nozīmē būt pateicīgam vai priecāties par kaut ko notikušu, piemēram, «Jeg er glad for gaven» (es priecājos par dāvanu).	A1
redd for	baidīties (kā), bīties (no kā) Sønnen min er redd for store hunder.Mans dēls baidās no lieliem suņiem. 💡 «Redd for» var nozīmēt arī uztraukumu, piemēram, «Jeg er redd for at bussen er sen» (baidos, ka autobuss kavējas). Latviski sakām «baidīties no», tāpēc daudzi saka «redd fra» vai «redd av», bet pareizi ir tikai «redd for».	A1
gift med	precējies (ar kādu) Hun er gift med en mann fra Tromsø.Viņa ir precējusies ar vīrieti no Tromses. 💡 Norvēģu valodā lieto «med» (ar), tāpat kā latviski «precējies ar». Tas ir viens vārds «gift» gan vīrietim, gan sievietei.	A1
ferdig med	pabeidzis (ko), tikt galā ar Er du ferdig med leksene dine?Vai esi pabeidzis mājasdarbus? 💡 «Ferdig med» var nozīmēt arī, ka ar kādu esi beidzis attiecības, piemēram, «Jeg er ferdig med ham» (ar viņu viss beigts). Bez papildinātāja saka tikai «ferdig», piemēram, «Middagen er ferdig» (vakariņas ir gatavas).	A1
flink til	prasmīgs, labs (kaut ko darīt) Hun er flink til å lage mat.Viņa prot labi gatavot ēst. 💡 Pirms darbības ar «å» lieto «flink til», piemēram, «flink til å synge» (labi dzied). Pirms mācību priekšmeta bieži saka «flink i», piemēram, «flink i matte» (labs matemātikā). Kļūda «flink for å» rodas no mērķa konstrukcijas «for å».	A1
sint på	dusmīgs (uz kādu) Mamma er sint på meg fordi jeg kom sent.Mamma ir uz mani dusmīga, jo es atnācu vēlu. 💡 Uz cilvēku esam «sint på», gluži kā latviski «dusmīgs uz». Par iemeslu saka arī «sint for», piemēram, «Hun er sint for at ingen ringte» (viņa dusmojas, ka neviens nepiezvanīja).	A1
velkommen til	gaidīti (pie kāda, uz ko), laipni lūgti Dere er hjertelig velkommen til oss på lørdag.Sestdien jūs esat sirsnīgi gaidīti pie mums. 💡 Pēc «velkommen» gandrīz vienmēr ir «til», gan ar vietām, gan ar pasākumiem, piemēram, «Velkommen til Norge», «Velkommen til festen». Nesaki «velkommen i Norge». «Velkommen hjem» (laipni lūgti mājās) ir bez prievārda.	A1
snill mot	labs (pret kādu), laipns Du må være snill mot katten.Tev jābūt labam pret kaķi. 💡 Saka arī «snill med», īpaši bērniem, piemēram, «Vær snill med lillebroren din» (esi labs pret mazo brāli). Pretējais ir «slem mot» (ļauns pret). Nelieto «til».	A1
glad for	priecāties (par ko), pateicīgs (par ko) Takk, jeg er så glad for hjelpen!Paldies, es ļoti priecājos par palīdzību! 💡 «Glad for» saka par kaut ko saņemtu vai notikušu. «Jeg er glad i hjelpen» izklausās, it kā tu mīlētu pašu palīdzību. Tā ir bieža un mazliet smieklīga kļūda.	A2
lei av	apnicis (kas), noguris no Jeg er så lei av regnet i Bergen.Man ir tik ļoti apnicis lietus Bergenā. 💡 Uzmanies no trim līdzīgiem izteicieniem. «Lei av» nozīmē, ka kaut kas ir apnicis, «lei for» nozīmē nožēlot («Jeg er lei for det», man par to žēl), bet «lei seg» nozīmē būt bēdīgam («Hun er lei seg», viņa ir bēdīga).	A2
viktig for	svarīgs (kam) Søvn er veldig viktig for små barn.Miegs ir ļoti svarīgs maziem bērniem.	A2
tom for	beidzies, vairs nav (kā) Vi er tomme for melk, kan du kjøpe mer?Mums ir beidzies piens, vai vari nopirkt vēl? 💡 Saka arī «gå tom for» (beigties), piemēram, «Bilen gikk tom for bensin» (mašīnai beidzās benzīns). Īpašības vārds saskaņojas ar teikuma priekšmetu, «jeg er tom», bet «vi er tomme».	A2
interessert i	ieinteresēts (par ko), interesēties (par ko) Er du interessert i fotball?Vai tu interesējies par futbolu? 💡 Īpašības vārds lieto «i», bet darbības vārds «for». Saka «Jeg er interessert i fotball», bet «Jeg interesserer meg for fotball». Daudzi tos jauc.	A2
fornøyd med	apmierināts (ar ko) Sjefen er fornøyd med jobben din.Priekšnieks ir apmierināts ar tavu darbu. 💡 Pretējais ir «misfornøyd med» (neapmierināts ar), piemēram, «Mange er misfornøyde med bussrutene». Tāpat kā latviski «apmierināts ar», norvēģiski saka «med».	A2
opptatt med	aizņemts (ar ko) Jeg er opptatt med middagen akkurat nå.Es tieši tagad esmu aizņemts ar vakariņām. 💡 «Opptatt med» nozīmē, ka tu kaut ko dari un tev nav laika. «Opptatt av» nozīmē, ka kaut kas tev ir svarīgs un tu par to daudz domā, piemēram, «Hun er opptatt av miljøet» (viņai rūp vide).	A2
enig med	piekrist (kādam) Jeg er helt enig med deg.Es tev pilnībā piekrītu. 💡 «Enig med» lieto ar cilvēkiem, bet «enig i» ar viedokļiem, priekšlikumiem un lietām, piemēram, «Jeg er enig med deg i det» (šajā ziņā tev piekrītu). Kad vairāki vienojas, saka «enige om», piemēram, «Vi ble enige om prisen» (mēs vienojāmies par cenu).	A2
enig i	piekrist (kam) Er du enig i det jeg sa?Vai tu piekrīti tam, ko es teicu?	A2
god i	labs (kādā priekšmetā), stiprs (kādā jomā) Hun er god i matte og naturfag.Viņa ir laba matemātikā un dabaszinībās. 💡 Pirms mācību priekšmeta saka «god i». Pirms darbības lieto «god til å», piemēram, «Han er god til å danse» (viņš labi dejo). Tāpat darbojas «flink i / flink til å» un pretējais «dårlig i / dårlig til å».	A2
dårlig til	slikts (kaut ko darīt), neprast labi Jeg er dårlig til å huske navn.Man slikti padodas atcerēties vārdus.	A2
vant til	pieradis (pie kā) Jeg er ikke vant til så mye snø.Es neesmu pieradis pie tik daudz sniega. 💡 Pēc «vant til» seko lietvārds vai «å» ar darbības vārdu, piemēram, «Hun er vant til å jobbe natt» (viņa ir pieradusi strādāt naktīs). Pierašanas procesam saka «bli vant til», piemēram, «Du blir fort vant til mørketida» (tu ātri pierast pie tumšā laika).	A2
sikker på	pārliecināts (par ko), drošs Er du sikker på at døra er låst?Vai esi pārliecināts, ka durvis ir aizslēgtas? 💡 Pēc «sikker på» bieži seko palīgteikums ar «at», kā šeit. Pretējais ir «usikker på», piemēram, «Jeg er usikker på svaret» (neesmu drošs par atbildi). Nesaki «sikker om».	A2
stolt av	lepns (ar ko), lepoties (ar ko) Vi er så stolte av deg!Mēs ar tevi tik ļoti lepojamies! 💡 Var dzirdēt arī «stolt over», piemēram, «Han var stolt over datteren», taču visbiežāk saka «stolt av». Latviešu «lepns ar» pamudina teikt «stolt med», un tā ir kļūda.	A2
forelsket i	iemīlējies (kādā) Han er forelsket i en jente fra klassen.Viņš ir iemīlējies meitenē no klases. 💡 Darbības vārds ir «forelske seg i» (iemīlēties), piemēram, «Hun forelsket seg i en nordmann». Šeit norvēģu valoda līdzinās latviešu «iemīlējies kādā», «i» ir kā lokatīvs.	A2
klar for	gatavs (kam) Er alle klare for turen i morgen?Vai visi ir gatavi rītdienas braucienam? 💡 Pirms «å» ar darbības vārdu saka «klar til», piemēram, «Er du klar til å gå?» (vai esi gatavs iet?). «Klar over» nozīmē ko citu, apzināties kaut ko, piemēram, «Er du klar over at butikken stenger?» (vai zini, ka veikals slēdzas?).	A2
nervøs for	uztraukties (par ko), nervozs (par ko) Jeg er nervøs for norskprøven i morgen.Es uztraucos par rītdienas norvēģu valodas eksāmenu. 💡 Var teikt arī «nervøs før», bet tad runa ir par laiku tieši pirms kaut kā, piemēram, «Han var nervøs før intervjuet» (viņš uztraucās pirms intervijas). «Nervøs for» norāda uz to, par ko tu uztraucies.	A2
spent på	nepacietīgi gaidīt, interesē (kas būs) Jeg er spent på resultatet av prøven.Es nepacietīgi gaidu eksāmena rezultātu. 💡 «Spent» šeit nozīmē gaidīt kaut ko ar ziņkāri un mazu satraukumu. Tuvākais latviskais atbilstošais ir «ļoti interesē» vai «nepacietīgi gaidu».	A2
allergisk mot	alerģisks (pret ko) Datteren min er allergisk mot nøtter.Mana meita ir alerģiska pret riekstiem. 💡 Visbiežāk saka «allergisk mot», tāpat kā latviski «alerģisks pret». Reizēm redzēsi arī «allergisk for» un «allergisk overfor».	A2
forskjellig fra	atšķirīgs no, citāds nekā Norsk er ganske forskjellig fra polsk.Norvēģu valoda ir diezgan atšķirīga no poļu valodas. 💡 Ar «annerledes» (citāds) lieto «enn», piemēram, «Livet her er annerledes enn hjemme» (dzīve šeit ir citāda nekā mājās). Ar «forskjellig» lieto «fra». Tāpēc daudzi saka «forskjellig enn», bet tā ir kļūda.	A2
full av	pilns (ar ko) Bussen var full av turister i dag.Šodien autobuss bija pilns ar tūristiem.	A2
kjent med	pazīstams ar, zināt (ko) Er du kjent med reglene på arbeidsplassen?Vai tu zini darbavietes noteikumus? 💡 «Kjent» ir trīs biežas konstrukcijas. «Kjent med» nozīmē, ka tu kaut ko zini, «kjent for» nozīmē slavens ar kaut ko, bet «kjent her» nozīmē, ka labi pārzini vietu, piemēram, «Unnskyld, er du kjent her?» (atvaino, vai tu te labi orientējies?).	B1
kjent for	pazīstams ar, slavens ar Bergen er kjent for mye regn.Bergena ir pazīstama ar daudzajiem lietiem.	B1
typisk for	raksturīgs (kam), tipisks Brunost er typisk for Norge.Brūnais siers ir raksturīgs Norvēģijai. 💡 Par cilvēku var teikt arī vienkārši «typisk ham», piemēram, «Typisk ham å komme for sent!» (tas viņam raksturīgi, kavēt). Nesaki «typisk av».	B1
opptatt av	aizrauties ar, rūpēties par Mange unge er opptatt av klima og miljø.Daudziem jauniešiem rūp klimats un vide. 💡 Nejauc ar «opptatt med», kas nozīmē aizņemts ar kaut ko. «Hun er opptatt av mat» nozīmē, ka viņu ļoti interesē ēdiens, bet «Hun er opptatt med maten» nozīmē, ka viņa tieši tagad gatavo ēst.	B1
avhengig av	atkarīgs no På landet er mange avhengige av bil.Laukos daudzi ir atkarīgi no auto. 💡 Darbības vārds ir «avhenge av», piemēram, «Det avhenger av været» (tas atkarīgs no laika apstākļiem). Latviešu «atkarīgs no» pamudina teikt «fra», bet pareizi ir «av».	B1
sjalu på	greizsirdīgs (uz kādu) Storebroren er sjalu på den nye babyen.Vecākais brālis ir greizsirdīgs uz jauno mazuli.	B1
misunnelig på	apskaust (kādu), skaudīgs Mange er misunnelige på hytta hans.Daudzi apskauž viņa vasarnīcu. 💡 «Sjalu på» lieto galvenokārt par mīlestību un attiecībām, bet «misunnelig på» par to, kas ir citiem, piemēram, vasarnīcu, darbu vai jaunu auto. Abi lieto «på».	B1
overrasket over	pārsteigts (par ko) Jeg ble overrasket over prisen på kaffe.Mani pārsteidza kafijas cena. 💡 Daudzi jūtu vārdi lieto «over», kad runa ir par iemeslu, piemēram, «skuffet over» (vīlies), «flau over» (apkaunots), «sjokkert over» un «imponert over». Tos ir vērts mācīties kopā.	B1
skuffet over	vīlies (kādā, kaut kur) Hun var skuffet over resultatet.Viņa bija vīlusies rezultātā.	B1
bekymret for	noraizējies (par ko), uztraucies Legen er bekymret for blodtrykket ditt.Ārsts ir noraizējies par tavu asinsspiedienu. 💡 Var dzirdēt arī «bekymret over», īpaši par situāciju, piemēram, «Forskerne er bekymret over utviklingen» (pētnieki ir noraizējušies par attīstību). Darbības vārds ir «bekymre seg for». Nesaki «bekymret om».	B1
ansvarlig for	atbildīgs par Hvem er ansvarlig for nøklene til garasjen?Kurš ir atbildīgs par garāžas atslēgām?	B1
nysgjerrig på	ziņkārīgs, interesē (kas) Barna er nysgjerrige på alt nytt.Bērni ir ziņkārīgi par visu jauno.	B1
klar over	apzināties (ko), zināt Er du klar over at butikken stenger klokka seks?Vai tu zini, ka veikals slēdzas sešos? 💡 «Klar over» lieto gandrīz tikai ar «være» un «bli», piemēram, «Jeg ble klar over feilen for sent» (es kļūdu apzinājos par vēlu). «Klar for» un «klar til» nozīmē būt gatavam, nevis zināt.	B1
irritert på	aizkaitināts (uz kādu) Naboen er irritert på hunden vår.Kaimiņš ir aizkaitināts uz mūsu suni. 💡 «Irritert på» saka galvenokārt par cilvēkiem un dzīvniekiem, bet «irritert over» der lietai vai situācijai, piemēram, «Hun er irritert over køen» (viņu kaitina rinda). Darbības vārds ir «irritere seg over».	B1
takknemlig for	pateicīgs par Vi er takknemlige for all hjelpen.Mēs esam pateicīgi par visu palīdzību.	B1
villig til	gatavs (kaut ko darīt) Er du villig til å jobbe i helgene?Vai esi gatavs strādāt nedēļas nogalēs?	B1
forberedt på	sagatavojies (kam) Vi er godt forberedt på en kald vinter.Mēs esam labi sagatavojušies aukstai ziemai. 💡 Darbības vārds ir «forberede seg på», piemēram, «Hun forbereder seg på intervjuet» (viņa gatavojas intervijai). Latviski sakām «sagatavojies kam» bez prievārda, bet norvēģiski vajag «på».	B1
positiv til	pozitīvi noskaņots (pret ko) Sjefen er positiv til hjemmekontor.Priekšnieks ir pozitīvi noskaņots pret darbu no mājām. 💡 Tāpat darbojas «negativ til» un «kritisk til», piemēram, «Mange er kritiske til bompenger» (daudzi kritizē ceļu nodevas). Šie vārdi apraksta attieksmi, un attieksme norvēģiski bieži lieto «til».	B1
begeistret for	sajūsmā (par ko) Barna er helt begeistret for snøen.Bērni ir pilnīgā sajūsmā par sniegu. 💡 Var teikt arī «begeistret over», īpaši par sasniegumu, piemēram, «Læreren var begeistret over innsatsen» (skolotājs bija sajūsmā par centību). «Begeistret for» vislabāk der, kad kaut ko vai kādu ļoti mīli.	B1
imponert over	iespaidots (no kā), pārsteigts Jeg er imponert over norsken din!Tava norvēģu valoda mani iespaido! 💡 «Imponert av» arī ir pareizi, piemēram, «Hun ble imponert av utsikten» (viņu iespaidoja skats). Daudzi lieto «over» par sasniegumu un «av» par to, kas atstāj iespaidu.	B1
flau over	apkaunots (par ko), neērti (par ko) Jeg ble flau over feilen min.Man bija kauns par savu kļūdu.	B1
trygg på	pārliecināts (par ko), drošs Etter kurset er jeg tryggere på norsken min.Pēc kursiem jūtos drošāk ar savu norvēģu valodu. 💡 «Trygg på» nozīmē, ka tu kaut kam uzticies vai jūties pārliecināts, piemēram, «Jeg er trygg på at vi valgte riktig» (esmu drošs, ka izvēlējāmies pareizi). Viens pats «trygg» nozīmē drošs, piemēram, «Barna er trygge i barnehagen» (bērni dārziņā ir drošībā).	B1
skadelig for	kaitīgs (kam) Røyking er skadelig for helsa.Smēķēšana ir kaitīga veselībai.	B1
åpen for	atvērts (kam) Jeg er åpen for nye ideer.Es esmu atvērts jaunām idejām.	B1
ærlig mot	godīgs (pret kādu) Du må være ærlig mot legen din.Tev jābūt godīgam pret savu ārstu. 💡 Daudzi īpašības vārdi par to, kā izturamies pret citiem, lieto «mot», piemēram, «snill mot», «slem mot», «høflig mot» (pieklājīgs pret) un «streng mot» (stingrs pret). Latviešu «pret» to labi atspoguļo.	B1
trøtt av	noguris no, miegains no Jeg blir så trøtt av denne medisinen.No šīm zālēm man ļoti nāk miegs. 💡 «Trøtt av» norāda iemeslu, bet «trøtt etter» laiku pēc kaut kā, piemēram, «Jeg er trøtt etter jobben» (esmu noguris pēc darba). Abi ir pareizi, bet nozīme nedaudz atšķiras.	B1
kritisk til	kritisks (pret ko) Mange er kritiske til de nye bompengene.Daudzi kritiski vērtē jaunās ceļu nodevas.	B2
skyldig i	vainīgs (kādā noziegumā) Retten fant ham skyldig i tyveri.Tiesa atzina viņu par vainīgu zādzībā. 💡 «Skyldig» var nozīmēt arī būt parādā, piemēram, «Jeg er skyldig deg 200 kroner» (esmu tev parādā 200 kronas). Tad persona seko uzreiz pēc īpašības vārda, bez prievārda.	B2
rik på	bagāts ar (ko) Nordsjøen er rik på olje og gass.Ziemeļjūra ir bagāta ar naftu un gāzi.	B2
basert på	balstīts uz, veidots pēc Filmen er basert på en sann historie.Filma ir balstīta uz patiesu stāstu.	B2
ivrig etter	dedzīgi vēlas, ļoti grib Hun er ivrig etter å lære norsk.Viņa dedzīgi vēlas iemācīties norvēģu valodu. 💡 «Ivrig etter» parāda, ka tu gribi kaut ko sasniegt vai iegūt, bet viens pats «ivrig» apraksta dedzīgu cilvēku, piemēram, «en ivrig turgåer» (kaislīgs pārgājienu cienītājs). Sarunvalodā dzirdēsi arī «ivrig på».	B2
oppmerksom på	ņemt vērā, pievērst uzmanību Vær oppmerksom på at kontoret er stengt fredag.Ņem vērā, ka piektdien birojs ir slēgts. 💡 «Vær oppmerksom på at ...» ir pastāvīga frāze NAV, skolas un pašvaldības vēstulēs. Tā nozīmē apmēram «lūdzu, ņemiet vērā». «Gjøre noen oppmerksom på noe» nozīmē kādam norādīt uz kaut ko.	B2

Vingrinies

Izvēlies pareizo prievārdu. Uzreiz redzēsi atbildi ar audio un skaidrojumu.

Sjefen er positiv ___ hjemmekontor.
Barna er helt begeistret ___ snøen.
Sjefen er fornøyd ___ jobben din.
Hun er gift ___ en mann fra Tromsø.
Vi er takknemlige ___ all hjelpen.
Er du ferdig ___ leksene dine?
Jeg er så lei ___ regnet i Bergen.
Legen er bekymret ___ blodtrykket ditt.
Jeg er opptatt ___ middagen akkurat nå.
Mange er misunnelige ___ hytta hans.