Jeg er hjemme, nevis «i hjemmet». Apgūsti hjem un hjemme, hit un dit, neste uke, til fots, i live un darbības vārdus bez prievārda, kā møte.
Dažreiz norvēģu valodā prievārds nemaz nav vajadzīgs. Pats vārds pasaka, kur kaut kas atrodas vai kurp tas virzās. Citreiz prievārds ir sena palieka, kas saaugusi ar izteicienu, un tad visu izteicienu mācās kā vienu veselu.
Svarīgākā grupa ir vietas vārdi. «Jeg er hjemme» (esmu mājās), «Barna er ute» (bērni ir ārā), «Kom hit!» (nāc šurp!). Pirms tiem nav prievārda, un katram vārdam ir viena forma vietai (hjemme, ute, her) un cita virzienam (hjem, ut, hit). Ir saglabājušās arī senas formas, piemēram, «til fots» (kājām), «til sengs» (uz gultu) un «i live» (dzīvs). Galotne -s ir palieka no sena ģenitīva.
Latviešiem tas daļēji ir pazīstams, jo ir šeit un šurp, tur un turp. Bet ar mājām ir citādi. Latviski «mājās» nozīmē gan «iet mājās», gan «būt mājās», bet norvēģiski tie ir divi vārdi, «Jeg går hjem» un «Jeg er hjemme». Laika izteicieni bieži ir bez prievārda tāpat kā latviski, «neste uke» (nākamnedēļ), «hver dag» (katru dienu), «klokka fem» (piecos). Uzmanies ar darbības vārdiem. «Satikties ar Kari» norvēģiski ir vienkārši «møte Kari», bez med.
Šos mazos vārdiņus dzirdēsi katrā sarunā. «Er du hjemme?», «Jeg går til fots», «Vi ses neste uke». Iemācies tos kā gatavus gabaliņus, un tev nevajadzēs meklēt prievārdu tur, kur tā nav.
Šeit prievārda nav. Hjem rāda virzienu, hjemme rāda vietu. «I hjemmet» ir oficiāla valoda par mājām vispār, piemēram, «ulykker i hjemmet» (nelaimes gadījumi mājās), nevis veids, kā pateikt, ka esi mājās.
Lai pateiktu, kura mājas tās ir, pievieno hos vai til. Hjemme hos rāda vietu, hjem til rāda virzienu, tieši tāpat kā hjemme un hjem.
Forma ar -e rāda vietu (ute, inne), īsā forma rāda virzienu (ut, inn). Pajautā sev «Hvor er du?» (kur tu esi?) vai «Hvor skal du?» (kurp tu ej?).
Tāds pats modelis kā ute un ut. Oppe, nede un borte ir vieta, opp, ned un bort ir virziens. «Der borte» nozīmē «tur tālāk», bet «borte» viens pats var nozīmēt, ka kaut kas ir pazudis.
Her un der ir vieta, hit un dit ir virziens. Ar darbības vārdiem komme, gå, reise un flytte lieto hit un dit, piemēram, «Kom hit!» (nāc šurp!) un «Skal du dit i morgen?» (vai tu rīt brauksi turp?).
Ar neste (nākamais), forrige (iepriekšējais), denne (šis) un hver (katrs) prievārdu parasti nelieto, piemēram, neste uke, forrige år, denne uka un hver dag. Arī pulksteņa laiks stāv viens, piemēram, «klokka fem» (piecos). I går (vakar) un i fjor (pērn) ir senas noturīgas formas, kurās i ir izteiciena daļa.
Vecā -s ir ģenitīva palieka pēc til. To nevar aizstāt ar parasto formu, jo «til foten» nozīmē pavisam ko citu (līdz pēdai). «Ligge til sengs» nozīmē slimam gulēt gultā.
Vēl noturīgi izteicieni ar til un -s. Til sjøs saka par jūrniekiem («Han dro til sjøs som ung», jaunībā viņš devās jūrā), til bords par apsēšanos pie svētku galda, bet til topps par nokļūšanu pašā virsotnē. Dzirdēsi arī «til fjells» (uz kalniem).
Noturīgi izteicieni, kuros i nenozīmē «iekšā». I live nozīmē dzīvs, i stand til nozīmē, ka spēj kaut ko izdarīt, bet gjøre i stand nozīmē sagatavot. I fjor nozīmē pērn, un citas formas ar fjor nav.
På nytt nozīmē vēlreiz, no sākuma. Om bord nozīmē uz kuģa, lidmašīnā vai vilcienā, un to dzirdēsi gandrīz katrā paziņojumā uz prāmja un lidmašīnā.
Šie darbības vārdi pievieno cilvēku tieši, bez prievārda, piemēram, «Jeg møtte Kari» (es satiku Kari) un «Vi besøker mormor» (mēs apciemojam vecmāmiņu). Ringe lieto gan ar til, gan bez tā, «Ring meg!» (piezvani man!) un «Ring til legekontoret» (piezvani uz ārsta praksi).
Cilvēks nāk uzreiz pēc svare, piemēram, «Hun svarte meg ikke» (viņa man neatbildēja). Tam, uz ko atbildi, jautājumam, ziņai vai e-pastam, lieto på, piemēram, «Svar på e-posten i dag» (atbildi uz e-pastu šodien).
Latviski «mājās» ir gan vieta, gan virziens, bet norvēģiski tie ir divi vārdi. «✗ Jeg går hjemme» «✓ Jeg går hjem».
Latviski saka «satikties ar Kari», bet norvēģiski ar nevajag. «✗ Jeg møtte med Kari» «✓ Jeg møtte Kari».
Šeit un šurp norvēģiski stingri šķir. «✗ Vi flyttet her i fjor» «✓ Vi flyttet hit i fjor».
«Atbildēt uz jautājumu» norvēģiski arī ir ar prievārdu på. «✗ Svar spørsmålet» «✓ Svar på spørsmålet».
Izvēlies pareizo prievārdu. Uzreiz redzēsi atbildi ar audio un skaidrojumu.
Jeg er ___ hele dagen i dag.
Jeg er hjemme hele dagen i dag.
Šodien es visu dienu esmu mājās.
💡 Er rāda vietu, tāpēc vajag formu ar -e, hjemme.
Når kommer du ___ fra jobben?
Når kommer du hjem fra jobben?
Kad tu nāksi mājās no darba?
💡 Komme ir kustība, tāpēc lieto īso formu hjem.
Vi flyttet ___ for to år siden.
Vi flyttet hit for to år siden.
Mēs pārcēlāmies šurp pirms diviem gadiem.
💡 Flytte ir kustība uz vietu, tāpēc saka hit, nevis her.
Det er kaldt, så barna leker ___ i dag.
Det er kaldt, så barna leker inne i dag.
Ir auksts, tāpēc bērni šodien spēlējas iekšā.
💡 Bērni ir vienā vietā un tur spēlējas, tāpēc vajag vietas formu inne.
Vi går ___ til skolen hver dag.
Vi går til fots til skolen hver dag.
Katru dienu mēs ejam uz skolu kājām.
💡 Til fots ir noturīgs izteiciens ar senu formu ar -s.
Hun ligger ___ med feber.
Hun ligger til sengs med feber.
Viņa guļ gultā ar drudzi.
💡 Ligge til sengs ir noturīgs izteiciens par gulēšanu gultā slimam.
Vi møtes ___ fem i ettermiddag.
Vi møtes klokka fem i ettermiddag.
Mēs tiekamies šodien piecos pēcpusdienā.
💡 Pulksteņa laiks ir bez prievārda, tikai ar klokka priekšā.
Hun svarte ikke ___ meldingen min.
Hun svarte ikke på meldingen min.
Viņa neatbildēja uz manu ziņu.
💡 Cilvēkam prievārda nav, bet tam, uz ko atbildi, lieto på.
Lommeboka mi er ___, har du sett den?
Lommeboka mi er borte, har du sett den?
Mans maks ir pazudis, vai tu to redzēji?
💡 Borte ir vietas forma un nozīmē, ka kaut kas ir pazudis.
Er bestefaren din fortsatt ___ live?
Er bestefaren din fortsatt i live?
Vai tavs vectēvs vēl ir dzīvs?
💡 I live ir noturīgs izteiciens, kas nozīmē dzīvs.
Darbības vārdi ar prievārdiem → · Īpašības vārdi ar prievārdiem → · Darbības vārdi ar partikulu →
LV
Norsk
English
Polski
Lietuvių
Українська
Deutsch
Română
Español