Teikumu konstruktors A1

▶ Jeg er sulten, så jeg lager en brødskive.

Arī pareizi: Jeg er sulten, så lager jeg en brødskive.

Esmu izsalcis, tāpēc uztaisu maizīti.

💡 Iemesls (jeg er sulten) ir pirms så, un sekas aiz tā. Teikuma priekšmetam jeg jābūt abos teikumos.

▶ Anna er syk, så hun blir hjemme i dag.

Arī pareizi: Anna er syk, så blir hun hjemme i dag.

Anna ir slima, tāpēc šodien paliek mājās.

💡 Pēc så Anna kļūst par hun. Teikuma priekšmetam jābūt, vai nu «så hun blir», vai «så blir hun».

▶ Jeg liker kaffe, men jeg liker ikke te.

Arī pareizi: Jeg liker kaffe, men ikke te.

Man garšo kafija, bet negaršo tēja.

💡 Pēc men nāk parasts virsteikums ar teikuma priekšmetu, darbības vārdu un tikai tad ikke. «Men ikke te» ir īss un pareizs variants.

▶ Melka er slutt, så Jonas går på butikken.

Arī pareizi: Melka er slutt, så går Jonas på butikken.

Piens ir beidzies, tāpēc Jonass iet uz veikalu.

💡 Pēc så teikuma priekšmets (Jonas) un darbības vārds (går) stāv blakus, vienā no divām secībām. Teikuma priekšmets nekad nenonāk beigās.

▶ Jobber Anna i dag, eller har hun fri?

Vai Anna šodien strādā, vai viņai ir brīvdiena?

💡 Divi dažādi darbības vārdi, tāpēc paliek abi jautājumi. Arī otrais jautājums sākas ar darbības vārdu, un Anna kļūst par hun, «eller har hun fri».

▶ Anna vil gå på kino, men hun har ikke tid.

Anna grib iet uz kino, bet viņai nav laika.

💡 Pēc men nāk virsteikums, un virsteikumā ikke ir aiz darbības vārda, kā «hun har ikke tid».

▶ Det regner, så vi tar bussen.

Arī pareizi: Det regner, så tar vi bussen.

Līst, tāpēc mēs braucam ar autobusu.

💡 Så parāda sekas, un iemesls ir pirmais. Visbiežāk teikuma priekšmets ir pirms darbības vārda, «så vi tar», bet arī «så tar vi» ir pareizi.

▶ Det er kaldt i dag, og det snør.

Šodien ir auksts, un snieg.

💡 Norvēģu valodā vienmēr vajag teikuma priekšmetu, un par laikapstākļiem lieto det, kā «og det snør». Bez det teikums ir nepareizs.

▶ Leiligheten er fin, men den er dyr.

Arī pareizi: Leiligheten er fin, men dyr.

Dzīvoklis ir jauks, bet dārgs.

💡 Pēc men «leiligheten» kļūst par den. Var arī izlaist «den er» un teikt «fin, men dyr».

▶ Vi må skynde oss, for toget går om fem minutter.

Mums jāsteidzas, jo vilciens atiet pēc piecām minūtēm.

💡 For nekad neizraisa inversiju, tāpēc saka «for toget går». Iemesls ar for vienmēr ir beigās.